Mana izvēlētā nozare ir diezgan pazīstama. Ar to mēs diezgan bieži sakaramies savos mazdārziņos. Tādēļ man šķita interesanti to papētīt tuvāk un atklāt kaut ko jaunu, varbūt ne tikai sev.
Manuprāt, gurķu audzēšana ir diezgan interesants, bet tanī pat laikā sarežģīts process. Pirmajā mirklī var likties, ka nekā īpaša tur nav. Protams, izaudzēt piecus gurķus piemājas dārziņā nav nekas īpašs, bet kad tos vēlas audzēt , lai saražotu un tad realizētu vairumā, tad domas strauji mainās. Uzskatu, ka gurķi ir tāda kultūra, kura rūpīgi jāizpēta un tad tikai var ķerties pie darba.
Mūsdienās ļoti daudz tiek runāts par veselīgu pārtiku. Latvijā audzētie gurķi ir uzteicami par savu kvalitāti, bet arī garšu, aromātu un citām labām īpašībām. Mani interesē ne tikai izaudzēt parastu produkciju realizēšanai, bet arī jaunu tehnoloģiju izmēģināšana un pierādīšana, ka jāiet līdzi laikam un daudzi jaunumi mums var tikai palīdzēt.
Tā kā Latvijā augsne nav visos reģionos vienādi auglīga un labvēlīga lauksaimniecībai, tad jāizdomā kā mazināt šo faktoru ietekmi uz jūsu saimniecības panākumiem.
Darbā raksturoti gurķi kā kultūraugi. Pievērsta uzmanība to slimībām un šķirnēm, kas ir ļoti svarīgs faktors labu ražu iegūšanai. Darbā diezgan plaši atspoguļot gurķu audzēšanas tehnoloģija, kas ir diezgan jauna. Apskatu arī saimniecību un ražošanas izdevīgumu no ekonomiskā viedokļa. Tuvāk pētīti : fiksēto un mainīgo izmaksu raksturojumi; naudas plūsma; peļņas/zaudējumu aprēķins. Tā kā aktuāla ir Eiropas Savienības tēma, tad nolēmu arī aplūkot, kā tas ietekmēs gurķu audzētājus un realizētājus. Liela loma ir arī importētajam gurķu apjomam, kas ietekmē pašmāju ražotājus.
Gurķi ir diezgan sarežģīta un laikietilpīga kultūra, tādēļ sākot nodarboties ar gurķu audzēšanu, ir svarīgi izvēlēties pareizo un piemērotāko gurķu šķirni.
Katrs gurķu audzētājs zina, ka mūsdienu gurķu šķirnes ir ražīgas, partenokarpas (pašapputes) un nekļūst rūgtas. Pašapputes jeb partenokarpai šķirnei maigļu veidošanai nav vajadzīgi ziedputekšņi, sveši ziedputekšņi šādas šķirnes augļus var pat sabojāt. Partenokarpās un svešapputes šķirnes ieteicams stādīt atsevišķi. Protams, bites var pārlidot lielus attālumus, taču sveši ziedputekšņi, visticamāk, ziedā nonāks, ja partenokarpā un svešapputes šķirne atradīsies cieši blakus. Protams, siltumnīcas apstākļos tas nav tik aktuāli.…
