Secinājumi
Svarīgākā visu atkarības vielu būtība ir – tie spēj izraisīt slimīgu tieksmi atkārtot atkarības vielu lietošanu, tādēļ var teikt, ka atkarības vielas atņem cilvēkam neatkarību, brīvību, padara to atkarīgu, nomāc tā iepriekšējās intereses, devalvē dzīves vērtības, izmaina personību, atņem darba spējas. Tāpēc arī pamatoti šo slimīgo atkarību dēvē par narkomāniju. Kā arī var rasties halucinogēnu paliekošie uztveres traucējumi tā saucamā HPPD slimība, kam raksturīgai pastāvīgi vizuālās uztveres traucējumi, kas līdzinās halucinogēnu izraisīti uztveres traucējumi. HPPD vizuālie traucējumi izpaužas, piemēram, kā halo redzējumi ap objektiem, kustību līnijas un priekšmetiskās pēdas aiz objektiem kustībā, krāsu izšķiršanas grūtības, statisku objektu kustības un citi traucējumi.
Vielas, kas var izsaukt HPPD, ir dažādas: LSD, psilocibīns, meskalīns, 2C-E, 2C-I, 5-MeO-DIPT, MDMA, marihuāna, difenhidramīns, fenciklidīns un lielās devās arī dekstrometorfāns.
HPPD izraisītie vizuālie traucējumi nevar tikt uzskatīti par īstām halucinācijām; cilvēki, kam ir diagnosticēts HPPD, spēj atšķirt, ka vizualizācijas ir ilūzijas un ka tās nenotiek īstenībā. Tā ir pamatatšķirība, kas HPPD atšķir no šizofrēnijas.
Narkotiskās (marihuāna, hašišs, ekstazī, amfetamīns u. c.) un psihotropās (halucinogēnās sēnes, amfetamīni, trankvilizatori u. c.) vielas īsā laikā rada izteiktu psihisku un fizisku atkarību ar nepārvaramu vēlēšanos atkārtoti uzņemt šīs vielas, kā arī nomāc visas pārējās vēlēšanās un intereses. Šo atkarību uztur arī abstinences parādības – smagas fiziskas ciešanas, kuras iestājas, ja pārtrauc narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu.
Katrai narkotiskajai vielai ir atšķirīga iedarbība, nav iespējams precīzi paredzēt katras konkrētās narkotikas radīto efektu, jo tas ir atkarīgs arī no uzņemtā daudzuma, lietotāja veselības stāvokļa, noskaņojuma un vides.…
