Šobrīd Haidelbergā dzīvo ap 130 000 iedzīvotāju, tai ir liela saistība ar ASV, tomēr visvairāk cilvēku Haidelbergas vārdu saista ar tās universitāti.
Universitātes ir Eiropas augstskolu specifiska forma, kas radās 12. gs. Boloņā un Parīzē, turklāt pirmā bija juridiskās, otrā - teoloģiskās izglītības centrs (iespējams, ka par vecāko var dēvēt medicīnas augstskolu Salerno, kur jau 10. gs. praktizē antīkās medicīniskās kultūras praktizēšanu). Pēc Parīzes parauga jau pirms 1200. g. izveidojās.
Viduslaikos universitātes bija jauni veidojumi, kurus neregulēja profesionālais izglītības, valsts, baznīcas institēcijas, nepakļāva sociāli ekonomiskie motīvi, bet kuriem impulsu deva vienīgi zinātniskās intereses, vēlēšanās gūt zināšanas un izzināt. Tā bija brīva, neatkarīga pasaule, kur bez bailēm varēja uzdot visus jautājumus, kas attiecās uz pasauli, baznīcu, kristietību, dogmām. Ārēji universitaītes bija saistītas ar praktiskām un profesionālām, it ipaši juridiskajām un teoloģiskajām interesēm. Te izvērsās cilvēka radošā spontānā aktivitāte, kas kopumā bija saistīta gan ar krusta karu izraisīto impulsu, gan ar gotiskās māklas uzplaukumu. Laikmets pauda tieksmi pēc zināšanām, liels bija garīgais nemiers. Līdzās konstitucionālajai monarhijai, parlamentam, zvērināto tiesai un katoļu baznīcai tā bija viena no viduslaiku svarīgākajām institūcijām, kas nodrošināja ipašā eiropeiskā intelektuālisma, zinātnes ar tās pētījumu metodēm attīstību, kas savukārt radīja bāzi industriālajai civilizacijai.
Haidelbergas universitātes ir visvecākā universitāte Vācijā un trešā vecākā Eiropā. Tās tradīcijas saistāmas ar 14. gs. un stiepjas līdz pat mūsdienām. …
