Biogrāfijas dati
Heinrihu Heini, vienu no talantīgākajiem vācu dzejniekiem, varētu saukt par pēdējo romantisma un pirmo reālisma dzejnieku. Viņa dzeja parasti ir ļoti personiska, pat autobiogrāfiska.
Heinrihs Heine dzimis 1797. gadā Diseldorfā, pēc tautības ebrejs. Viņa tēvs Samsons Heine bija veikalnieks, taču ģimene dzīvoja pieticīgi. Māte Betija Heine rūpējās par dēla audzināšanu un centās atrast līdzekļus, lai dēls iegūtu labu izglītību. Vecāki sākumā gribēja, lai Heine kļūtu, tāpat kā tēvs par tirgotāju, bet viņam bija citas intereses.
1819. gadā Heine iestājās universitātē. Finansiāli viņam palīdzēja viņa bagātais krustēvs no Hamburgas. Pēc krustēva vēlēšanās Heinem bija jāstudē jurisprudence. Viņš klausījās lekcijas Bonnas universitātē pie A. Šlēgeļa, pēc tam pārgāja uz Getingenes universitāti. Tajā darbojās divas savstarpēji naidīgas studentu korporācijas, un Heine, par to, ka piekritis duelim, bija spiests atstāt Getingeni. Viņš turpināja mācīties Berlīnes universitātē, 1825. gadā aizstāvēja doktora disertāciju Gatingenē.
Ap šo laiku Heine kļuva slavens kā dzejnieks. Heines dzejoļi bija ļoti kareivīgi, tāpēc tos vēlāk pakļāva cenzūrai vai vispār aizliedza. Tā kā Heinem pašam draudēja cietums, viņš 1831. gadā emigrēja uz Parīzi. Šeit viņš rakstīja par saviem neskaitāmajiem mīlestības piedzīvojumiem. Parīzē viņš apprecējās ar kādu francūzieti vārdā Matilde, kas bija vienkārša meitene bez īpašas izglītības.
…