Helicobacter pylori (H. pylori) ir viena no izplatītākam patogēnam baktērijām, tā ir gramnegatīva, spirālveida baktērija ar septiņām vienā galā novietotām viciņām, kas parasti atrodas kuņģa antrālajā daļā, un kas var izraisīt hronisku iekaisumu (gastrītu), kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas peptiskās čūlas, dispepsijas kā arī kuņģa vēzi cilvēkiem. Tai ir cieša saistība ar slimībām, kuras saistītas ar kuņģa skābi,jo kuņģa skābe veicina baktērijas augšanu. H. pylori infekcijas dēļ mainās arī gastrīna (viens no galveniem hormoniem, kas veicina kuņģa skābes veidošanos) sekrēcija. Tādējādi baktērijas izraisītā hipergastrinēmija var radīt hiperaciditāti, kas vērojama divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā. Ilgstošas hipergastrinēmijas dēļ pastiprināti veidojas parietālās šūnas, kas secernē sālsskābi. Augstā skābes koncentrācija divpadsmitpirkstu zarnas proksimālajā (augšējā) daļā veicina bakteriālas čūlas veidošanos.Visbiežāk H.pylori ir sastopama neattīstītās valstīs, nelielās pilsētiņās, laukos. Bieži vien zinātnieki to saista ar zemāku izglītības līmeni higiēnas jomā.
Inficēšanas ceļi :
1.Fekāli – orālais ceļš
2.Gastro – orālais ceļš
Fekāli – orālais ceļš vairāk raksturīgs mazattīstītajās valstīs, kas ir saistāms ar higiēnas neievērošanu. Toties gastro – orālais ceļš ir raksturīgs tieši labi attīstītām valstīm, bet to saista ar dažādas izcelsmes ūdens lietošanu. Cilvēkiem,kas lieto krāna ūdeni H.pylori infekcija ir biežāk sastopama nekā cilvēkiem kas lieto filtrētu vai vārītu ūdeni.…