Secinājumi
Zinātniskās pēniecības darbā izpētīta un izanalizēta helotu slāņa ietekme uz Spartas sabiedrību, kas saistāma ar polisas sabiedrības struktūru, polisas ekonomisko, sociālo un politisko vidi, kā arī vispārējo funkcionējošo darbību Antīkajā Grieķijā. Helotu sabiedrības slānis Spartā bija viens no būtiskākajiem faktoriem tās pastāvēšanas laikā, sākot no arhaiskā perioda līdz tās norietam. Padziļināts ieskats sniegts sabiedrības struktūras veidošanās procesā, ņemot vērā, ka tas ir cieši saistīts ar helotu etniskās izcelsmes un statusa piederības veidošanos un attīstību. Analizēts ir arī helotu tiesību un pienākumu stāvoklis, kā arī tā saistība ar tiem piedēvēto funckionālo izmantojumu, kas saistīts ar polisas tālāko izaugsmi un veidošanos. Kā atsevišķa sadaļa tiek izcelta helotu militārā nozīme Spartā, kas ir galvenā polisas raksturojošā pazīme, ar ko tā atšķiras uz pārējo Antīkās Grieķijas polisu fona. Helotu nozīme militārajā sfērā apskatīta no dažādiem skatpunktiem: to nozīme tiešā karadarbībā, kas vērsta pret tiem, kā arī to iesaiste armijā un hoplīta stāvokļa iegūšana.
Darba autore secina, ka helotu izcelsme un etniskā piederība nav viennozīmīgi pierādāma un saistībā ar tās izpēti pastāv daudz teoriju, kas aptiprināmas vien varbūtības līmenī. Ņemot vērā, ka Spartas heloti bija ne tikai Lakonijas, bet arī Mesēnijas iedzīvotāji, to etniskā piederība ir atšķirīga, un tiem piemītošās specifikas gan teritoriālā, gan etniskā līmenī atšķiras. Par Lakonijas helotu galveno iezīmi tiek uzskatīta to lojalitāte spartiešiem, kas saistāma ar to verdzības ilgo pastāvēšanu, kuras laikā tie paspēja aizmirst, ka reiz bijuši brīvi cilvēki. Mesēnijas helotu verdzība saistāma ar pretēja efekta gūšanu – to verdzības pastāvēšanas laikā notikušas vairākas sacelšanās pret spartiešiem, kuru rezultātā naids pret to radītajām represijām tikai pieaudzis.
Par helotu tiesībām un pienākumiem Spartā var spriest, vadoties pēc diviem faktoriem: to izveidotāju, likumdevēju Likurgu, kura radīto likumu rezultātā veidojusies Spartas konstitūcija, un helotu nodarbinātību un funkcionālo izmantojumu Spartā. Par Likurga radītās konstitūcijas izveides iemeslu tiek uzskatītas helotu sacelšanās, kā rezultātā Spartu bija nepieciešams militarizēt, lai veidotu veiksmīgu pārvaldi pār helotiem. Ar helotu nodarbinātību Spartā saista galvenokārt laukapstrādi – heloti bija piesaistīti noteiktai teritorijai, kurā tiem bija jāaudzē galvenokārt labība un jāapstrādā zeme. Daļa no saražotā bija jāatdod spartietim, kura teritoriju helots apsaimniekoja, taču daļa tika paturēta savai ģimenei.
…
