H.Emersonu pieder īpaša vieta starp ārzemes speciālistiem-organizatoriem, jo tieši viņš pirmoreiz uzstādīja jautājumu par ražošanas efektivitāti plašajā mēroga. Ražīguma vai efektivitātes jēdziens ir tas galvenais, kas Emersons ienesa vadīšanas zinātnē. Efektivitāte - ir maksimāli izdevīga attiecība starp izdevumiem un ekonomiskiem rezultātiem. Tieši Emersons izvirzīja šo terminu kā pamatu racionālajam darbam. H.Emersons uzstādījis un pamatojis jautājumu par nepieciešamību un lietderīgumu piemērot kompleksu un sistēmas pieeju sarežģīto praktisko uzdevumu risināšanai vadīšanas organizēšanā.
Pasaules vēsture H. Emersona uzskatā ir ne vienkārši faktu un notikumu sablīvējums. No menedžera uzskata tas ir mūsu ražīguma un neražīguma, mūsu neorganizēšanas un veltīgas pūles tērēšanas vēsture. Vēsture, no kuras uzņēmējs var pasmelt lietderīgas secinājumus, padomus vai pamācību priekš sevi. Bet tas nav vēsturisko parādību hronika, tas vairāk atgādina lietderīgu mācību par to, kā un kas jādara.
Grāmatā «Divpadsmit ražīguma principi » H. Emersons noformulēja principus pareizas organizācijas kā atsevišķa izpildītāja darbā, tā arī uzņēmuma ražīguma procesā, izskatījis cilvēka darbības lietderīgumu no produktivitātes skata punkta, piedāvājis metodiku vadīšanas maksimālas efektivitātes sasniegšanai. Galvenā Emersona ideja ir sekojoša: īsts darba ražīgums vienmēr dod maksimālus rezultātus pie minimālai piepūlei.
H. Emersons uzskatīja, ka visi divpadsmit ražošanas jeb efektivitātes principi ir cilpas no viena tīkla, kuri pīt kopā tik stingri, ka viena principa piemērošana pieprasa visas citus principu izmantošanu. Izņemot stipro saikni , Emersona principiem piemīt vēl viena īpašība: viņus izmantošana pilnīgi maina veco uzskatu par menedžmentu, pieprasa pilnīgi jaunu domāšanas veidu. Tā arī ir: lai sekot H.Emersona filozofijai, jāatsākas no novecojušiem vadīšanas uzskatiem.
…
