KOPSAVILKUMS
Henriks Ibsens lugā ‘’Leļļu māja’’ pavēsta drūmo realitāti par sievietes lomu tā laika sabiedrībā. To vislabāk izskaidro Noras apgalvojums trešajā cēlienā, sakot, ka, kaut arī vīrieši atsakās upurēt savu integritāti, ‘’to dara simtiem tūkstošu sieviešu.’’ Piemēram to, ka Nora pamet savus bērnus, var interpretēt kā uzupurēšanos, jo uzskata, ka aukle tiem būs labāka māte par pašu. Lindes kundze pameta savu īsto mīlestību Krogstā un apprecēja bagātāku vīrieti, lai spētu nodrošināt savu māti un brāļus. Noras bērnu aukle pameta savu bērnu, lai strādātu pie Noras un viņas ģimenes, jo citādi nebūtu ieguvusi iztiku. Ibsens nenosoda sieviešu izvēles, taču izmanto to, lai aktualizētu jautājumu par sabiedrībā izveidojušiem priekšstatiem par sievietes pienākumiem.
Vēl viens motīvs, kas tiek aktualizēts lugā ir tēlu pārmaiņas; ka cilvēki nav tādi, kā sākotnēji šķiet. Nora pierāda, ka ir inteliģenta, motivēta un patstāvīgi domājoša, lai arī lugas sākumā lasītājam parādīta kā bērnišķīga un pazemīga. Savukārt Torvalds, lai arī reizēm ārkārtīgi mīlošs, lugas gaitā atklāja savu gļēvumu un savtīgumu, uzzinot, kad Krogstā varētu sabojāt viņa reputāciju.
Lai arī Ibsens rakstot vairāk bija koncentrējies uz Noras iekšējiem pārdzīvojumiem, nevis centies izteikt feministiskas idejas, darbs tāpat ir nozīmīgs mūsdienu kultūrā un atgādina par neseno seksuālās vardarbības skandālu Holivudā un #metoo kampaņu visā pasaulē. Lai arī kopš lugas publicēšanas sabiedrībā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, ir grūti noliegt, ka sabiedrības vērstais spiediens pret sievietēm rīkoties konkrētu normu ietvaros vēl aizvien pastāv. ‘’Leļļu mājas’’ Nora pierāda, ka pret sieviešu ierobežošanu var un vajag cīnīties.
…