-
Hidromeliorācijas ietekme uz dabu
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 2 | |
1. | Nosusināšana un pārsusināšana | 3 |
2. | Augšņu erozija un pasākumi tās samazināšanai | 5 |
3. | Augšņu sablīvēšana un piesārņošana | 8 |
4. | Nosusināšanas ietekme uz augu pasauli | 11 |
5. | Upju notece hidromeliorācijas ietekmē | 14 |
6. | Hidromeliorācija un ezeri | 15 |
7. | Lauksaimniecības ūdenskrātuves un meliorācija | 17 |
8. | Ūdeņu piesārņošana un aizsardzība | 20 |
9. | Ūdens krājumi un resursi | 23 |
Nobeigums | 26 | |
Literatūra | 28 |
Antropogēnās erozijas cēlonis parasti ir dabas vides izmainīšana tautsaimniecības, visbiežāk zemkopības interesēs. To stipri var vicināt nesaprātīga lauksaimniecības zemju apsaimniekošana, ignorējot pret eroziju vērstus pasākumus. Kā raksturīgākos piemērus šai sakarā var minēt tīrumu ierīkošanu stāvās nogāzēs daudzgadīgo zālāju vietā, pauguru aršanu zemes virsmas slīpuma virzienā, kūdrāju izmantošanu rušināmkultūru audzēšanai, monokultūru audzēšanu, nesamērīgi liela lopu skaita ganīšanu ierobežotā platībā u.c.
Latvijā visvairāk izplatītākā ir plaknes erozija, kur virszemes ūdens straumes un straumītes vairāk vai mazāk vienmērīgi noskalo augsnes aramkārtu. Tiesa, pilnīgi vienmērīgs noskalojums dabā nav novērojams, jo augsnes virsma nekad nav pilnīgi gluda. Tāpēc virszemes ūdeņi noplūst pa mikroreljefa ievalkām, aiznesot līdzi humusvielas un augsnes sīkākās daļiņas.
Krastu erozijas galvenās izpausmes ir ūdenstilpju krastu izskalojumi, kas rodas ūdens viļņošanās ietekmē, kā arī izskalojumi upju u.c. ūdensteču līkumos un citur. Vietās, kur izskalošanās process neaprimst un kur krastu deformācijas nav deformācijas nav pieļaujamas, krasti un ūdensteču gultnes attiecīgi jānostiprina.
Latvijā vislielāko postu nodara ūdens erozija, kuras būtiska ietekme izpaužas vismaz 370 tūkst. ha liela lauksaimniecības zemju platībā. Ievērojamus zaudējumus nesošai vēja erozijai paļauts ap 30 tūkst. ha zemes. Daļa pret erozijas pasākumu ietilpst meliorācijas darbu kompleksā. Tomēr vislielāko ieguldījumu erozijas samazināšanā var dot zemes apsaimniekotāji, jo no viņu rīcības atkarīga augsnes iekopšanas pakāpe, gan platību izmantošanas veids.
Hidrotehniskie un agrotehniskie pasākumi cīņā pret eroziju varētu būt šādi:
Kontūrgrāvju ierīkošana virszemes ūdens pārvietošanai no nogāzēm;
Vietējās noteces dīķu ierīkošana;
Ūdens uztvērēju (šlukeru), drenāžas filtru un filtraku ierīkošana;
Platību iedambēšana ar nelieliem (0,2 – 0,3 m augstiem) valnīšiem;
Vagošana šķērsām nogāzei.…
Hidromelorācijas galvenais uzdevums ir nodrošināt agrotehniskā kompleksa izpildei, augu augšanai un labvēlīgajiem augšņu procesiem optimālu augsnes ūdens un gaisa režīmu. Meloratīvo pasākumu ietekmē ikvienā objektā lielākā vai mazākā mērā mainās hidrogrāfiskais tīkls, augšņu un teritorijas hidroloģiskais režīms, lauku lielums un konfigurācija, platību apaugums, ceļu tīkls, daļēji arī reljefs. Tātad mainās gandrīz viss dabas apstākļu kopums. Dabas apstākļu izmaiņas melioratīvo pasākumu rezultātā ir neizbēgamas un, ievērojot šo pasākumu plašo vērienu republikā, var būt visai nozīmīgas. Melorācija tieši ir aicināta radīt šīs izmaiņas, lai uzlabotu dabas resursu (augsnes, ūdeņu, mežu) stāvokli, kas tautsaimnieciski nelabvēlīgs kļuvis, videi stihiski attīstoties vai cilvēkam nesaprātīgi rīkojoties. Ne velti melorāciju dažkārt dēvē par dabas dziedēšanu un melioratorus – par dabas dziedniekiem.
- Hidromeliorācijas ietekme uz dabu
-
Mežu ugunsgrēku veidi un to ietekme uz vidi
Реферат28 Биология, Охрана природы, Сельское хозяйство, лесное хозяйство
- Tūrisma ietekme uz vidi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Mežu ugunsgrēku veidi un to ietekme uz vidi
Реферат для университета28
-
Tūrisma ietekme uz vidi
Реферат для университета9
-
Gaisa kvalitātes vispārīgs novērtējums un tā ietekme uz cilvēka veselību
Реферат для университета34
-
Ģenētiski modificētu organismu ietekme uz vidi
Реферат для университета6
-
Fluora un tā savienojumu ietekme uz apkārtējo vidi un dzīvajiem organismiem
Реферат для университета22
Оцененный!