Pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk izjūt Pasaules ekonomikas negatīvās tendences – inflāciju, cenu kāpumu, bezdarbu, kā ari kopējo krīzi, kas savas korekcijas ienesusi praktiski katrā saimniecībā. Tieši tā pat, kā lielākajai daļai pasaules Valstu iedzīvotājiem, arī vidusmēra latvietim nākas „stingrāk sajozt jostu” un izvērtēt savas prioritātes – bažas un nemiers par rītdienu liek stingrāk apsvērt šodienas tēriņus un sabalansēt budžetu.
Hipotekārās kreditēšanas tirgus īpaši spēcīgi izjūt šo krīzi, ko pastiprina arī iepriekšējos gados akceptētā kredītu izsniegšanas kārtībā, kad par pamatu tiek ņemti tikai oficiālie ienākumi, nevis „aplokšņu algas”. Attiecīgi – ne visi, kas reāli varētu atļauties saņemt hipotekāro kredītu, var pierādīt savu maksātspēju ilgtermiņā segt saistības, savukārt tie, kas spēj pierādīt ienākumu legalitāti – bieži vien neriskē iesaistīties tik nopietnās ilgtermiņa saistībās. Vēl smagāka situācija ir iedzīvotāju slānim, kas laika periodā līdz 2007.gadam ir pamanījušies saņemt ievērojamu hipotekāro aizdevumu, kas bieži vien tika balstīts uz fiktīvām izziņām un dažādiem spekulatīviem jeb „naudas atmazgāšanas” darījumiem. Sakārtojoties likumdošanai un palielinoties Valsts kontrolei, ļoti daudzi no kredītņēmējiem atskārta, ka pašreizējie ienākumi nespēj segt ikmēneša ievērojamos maksājumus. Protams, jāņem vērā arī bezdarba pieauguma tendence, algu „iesaldēšana” atsevišķās nozarēs, kā arī strauja inflācija, kas ilgtermiņā ir krietni apsteigusi algu pielikumus. Kopējā aina hipotekārajā tirgū ir visai smaga – bankās jau tiek baumots par gadījumiem, kad kredītņēmējs, nespējot segt savas saistības, vienkārši noliek mājas atslēgas... Papildus ļoti smaga situācija izveidojusies arī tādēļ, ka paralēli novērojams visai straujš cenu kritums nekustamo īpašumu tirgū – daudzie starpnieki un vieglas naudas kārotāji nespēj realizēt īpašumus pat par pašizmaksu, ļoti daudzi jaunie projekti kļuvuši nerentabli, kā arī jaunuzcelto māju pašreizēja vērtība bieži ir 20-30% zemāka, nekā hipotekārais aizdevums, kas ir ārkārtīgi liels risks bankai, par cik cilvēks, izjūtot krīzi pat nav spējīgs īpašumu pārdot... Pēdēja laikā tiek baumots arī par smago finansiālo situāciju bankās, kad tiek reģistrēti aizvien jauni un jauni parādnieki.
Visi šie fakti darba autorē rada vēlmi sīkāk analizēt un pētīt pašreizējo hipotekārā tirgus situāciju Latvijā, kā arī analizēt nākotnes tendences un prognozes, par cik šī sfēra skar ļoti lielu daļu Latvijas ģimeņu. Pašlaik hipotekārā tirgus joma ir maz analizēta, par cik notiek straujas izmaiņas un kopumā negatīvie rādītāji aktīvi netiek apkopoti un publiskoti, lai neradītu papildus stresu uz esošās krīzes fona, tomēr darba autore uzskata, ka šāda politika nebūt neveicina izpratni par ekonomisko situāciju un norisēm. Paralēlās baumas par banku krīzēm tikai vieš nepamatotas bažas un rada baumas.
Darba autores mērķis ir: analizēt situāciju hipotekārās kreditēšanas jomā un izstrādāt priekšlikumus, kas sekmētu kredītu saņemšanu un veicinātu ilggadēju sadarbību starp kredīta ņēmēju un kredīta devēju.
Izejot no šī mērķa, tiek izvirzīti attiecīgi darba uzdevumi:
pētīt pašreizējo situāciju hipotekārās kreditēšanas jomā;
analizēt hipotekāro kredītu attīstību pēdējo gadu laikā;
analizēt pieprasījumu, piedāvājumu un kredītu izsniegšanas dinamiku;
apkopot nākotnes prognozes hipotekārā kreditēšanas tirgus jomā;
analizēt aktuālāko informāciju, publikācijām un periodiku attiecīgajā tēmā, kā arī uz to bāzes veikt secinājumus un priekšlikumus.
Kursa darbs strukturāli iedalīts divos līmeņos – nodaļās un apakšnodaļās. Pirmā nodaļa lasītajam sniedz ieskatu kredītu teorētiskajā aspektā, apskatot to vispārēji un veido šī darba teorētisko daļu. Otrā nodaļā darba autore veic hipotekārā kredīta tirgus detalizētu analīzi – piedāvājuma, pieprasījuma dinamiku un kopējās situācijas raksturojumu. Šī nodaļa ietver darba autores praktisko pētījumu un statistiskās informācijas apkopojumu. Secinājumi un priekšlikumi noslēdz kursa darbu un sistemātiski apkopo informāciju par iepriekšējo gadu attīstību, pašreizējo situāciju un nākotnes prognozēm.…
