Pētījumu organizācijā viens no svarīgiem posmiem un darba sastāvdaļām ir hipotēžu izvirzīšana un formulēšana, jo nepietiek tikai ar problēmas izvirzīšanu, mērķa un uzdevumu noteikšanu vai teorētiskā pamata noteikšanu.
Hipotēze ir pamatots pieņēmums par pētāmās parādības struktūru, sakarībām, cēloņiem. Hipotēze ir saikne starp zināmo un nezināmo, un to formulējumu veidošana nav sarežģītākā darba dala, bet gan komplicēta ir tālākā darbība ar iegūto hipotēzi, ievērojot konkrētus noteikumus un nosacījumus. Hipotēze ir minējums, zinātnisks pieņēmums, kas ir jāpārbauda.
Attiecībā par statistiskiem datiem vai likumsakarībām izvirza statistiskās hipotēzes, kurām ir dažas īpatnības pēc satura un formas.
Hipotēžu (nulles hipotēžu) pārbaudei var izmanto metodes par divu aritmētisko starpību, divu dispersiju starpību, ik pa pāriem saistītu novērojumu aritmētisko vidējo starpību, divu relatīvo biežumu starpību.
1.Hipotēzes jēdziens
Hipotēze jēdziena plašākā nozīmē ir zinātnisks pieņēmumu, kurš ir loģiski saprātīgs un ticams, tomēr prasa tālāku pārbaudi un pierādījumu.
Piemēram, izmantosim ikdienas situāciju - pēkšņi nodziest sienas lampa. Tam var būt vairāki iemesli:
1.spuldze ir izdegusi;
2.ir bojāts slēdzis;
3.pārtraukta strāvas padeve. …