Ūdens ir bezkrāsains šķidrums, kam nav smaržas un ir bez garšas. Tā ķīmiskā formula ir H2O. Ūdens ir dzīvības uzturētājs. Dzīvība bez ūdens nav iespējama. Ūdens ir visizplatītākā viela uz Zemes. Ūdens ir divu gāzu- ūdeņraža un skābekļa – savienojums. Dabā tā ir vienīgā viela, kas var atrasties cietā, šķidrā un gāzes veidā. Tas atkarīgs no temperatūras.
Pašlaik ļoti populāri ir runāt par dabas aizsardzību. Aizsargāt vajag arī ūdeni no piesārņojuma. Ūdens tiek piesārņots, kad vielas vai fizikāli apstākļi tādā pakāpē ietekmē ūdeņu sastāvu, ka tiek ietekmēta to ekosistēmu funkcionēšana, vai arī tiek ierobežotas ūdens izmantošanas iespējas konkrētiem mērķiem. Ņemot vērā virszemes ūdeņu kvalitātes nozīmību, svarīgi ir iegūt priekšstatu par to sastāvu un veidošanos ietekmējošiem faktoriem. Virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva izpētes sarežģītību ietekmē tas, ka iegūtajiem datiem raksturīga liela mainība.
Ūdens ķīmiskais sastāvs ir ļoti daudzveidīgs, tā sastāvā ir vairākas ķīmiskās vielas. Latvijas virszemes ūdeņos dominējošie ir hidrogenkarbonātjoni (HCO3), karbonātjoni (CO32-), kalcija (Ca2+)un magnija (Mg2+) joni, hlorīdjoni (Cl-), sulfātjoni ( SO42-), nātrija (Na+) un kālija (K+) joni. Ūdenī ir arī atšķirīgs skābekļa daudzums un pH līmenis.
Es sava darba praktiskajā daļā noteikšu, cik liels daudzums hlorīdjonu ir Sargavas ezera un Rudņas upes ūdeņos, pirms un pēc Izvaltas pagasta, un pēc vietas, kad Rudņā ietek ūdens attīrīšanas iekārtas ūdeņi.
Teorētiskajā daļā izpētīju, kāda nozīme ūdenim ir dabā, kādi ir ūdens ķīmiskā piesārņojuma veidi un ūdens ķīmisko sastāvu.
Darba mērķis: Salīdzināt vai hlorīdjonu daudzums mainās Sargavas ezerā un Rudņas upē (kas iztek no ezera) pirms un pēc Izvaltas pagasta, un pēc vietas, kad Rudņā ietek ūdens attīrīšanas iekārtas ūdeņi.…
