Holesterīnu pieskaita taukiem līdzīgām vielām – lipīdiem, ko organismā atrod gandrīz visos audos. Holesterīns tāpāt ir atrodams gandrīz visos dzīvnieka izcelmsmes produktos – gaļā, olās, zivīs, mājputnos un piena produktos. Uzturs, kas iegūts no augu valsts produktiem, parasti holesterīnu nesatur.
Holesterīns ir ļoti svarīgs dzīvības norisēm, tas ietilpst šūnu šūnapvlkos. No holesterīna savukārt veidojas citas nepieciešamās vielas, kā piemēram, dzimumorgāni, virsnieru hormoni. Tie ietekmē dažādas dzimumfunkcijas, ietkmē asinsspiedienu, regulē cukura daudzumu asinīs, nosaka kaulu blīvumu un ādas biezumu, ietekmē organismā spēju apkarot infekciju u.c. Holesterīnu arī satur nervu sistēma, olnīcas, sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti. Ja holesterīna ir par maz, var parādīties virsnieru mazspējas simptomi, nervu sistēmas darbības traucējumi līdz pat depresijai. No holesterīna arī veidojas žultsskābes: to trūkums apgrūtina gremošanas norisi, veicina baktēriju pārmērīgu vairošanos zarnās. Ādā saules ultravioleto staru ietekmē no holesterīna veidojas vitamīns D, kas ir nepieciešams kaulu attīstībai bērniem un kas nodrošina arī kaulu izturības saglabāšanu pieaugušajiem. Pieaugušam cilvēka orgāni un audi audi satur aptuveni 200g holesterīna. Tikai 20% no tā tiek uzņemti caur uzturu, parējo organisms veido pats un to sauc par endogēno holesterīnu. Viss holesterīns, kas nepieciešams dzīvības procesu nodrošināšanai, rodas aknās. Tātad, lai vienmēr paliktu vesels, nav nepieciešams patērēt vēl lieku holesterīnu, …
