3. Secinājumi
1. Izpētot dažādus avotus, var secināt, ka glābējiem nav bijusi tikai viena motivācija glābt ebrejus. Lielai daļai šī motivācija ir bijis reliģiskais un vispārcilvēciskais aspekts. Reliģiski noskaņoti cilvēki bija atvērtāki glābšanas ziņā, jo uzskatīja, ka tā ir Dieva vēlme glābt ebrejus.
2. Bija arī cilvēki, kuri glāba ebrejus, lai apmierinātu savas seksuālās vēlmes.
Šādas motivācijas rezultātā visbiežāk tika glābtas jaunas meitenes.
3. Bija cilvēki, kuri glāba ebrejus, jo bija kaut kādā veidā pazīstami. Tika glābti draugi, paziņas, darba kolēģi, priekšnieki, radinieki.
4. Vēl vienas lielas grupas motivācija glābt ebrejus bija mantkārība, jo viņi bija diezgan turīgi un sākumā spēja par uzturēšanos samaksāt ar naudu vai dārglietām. Turpinājums šai motivācijai varētu būt ebreju prasmju piesavināšanās. Reizēm cilvēki deva ebrejiem slēptuvi, jo tiem bija kāda specifiska prasme, kura deva labumu glābējam. Ebreji bieži vien tika izmantoti kā mājkalpotāji, kuri uzkopa mājas un palīdzēja visdažādākajos darbos mājās vai saimniecībās.
5. Slepkavu motivācija salīdzinājumā ar glābēju motivāciju ir daudz apslēptāka, jo daudzi cilvēki, kas piedalījās šajās ebreju slepkavībās nevēlējās liecināt par savu rīcību. Daudziem cilvēkiem tā bija saistīta ar antikomunistisko aspektu. Nacisti ļoti veiksmīgi izveidoja propagandas, tādā veidā sajaucot antikomunistisku ar antisemītismu. Tas bija nozīmīgs iemesls, kādēļ slepkavas klausīja pavēlēm, jo daudziem tuvinieki, draugi vai pat ģimenes locekļi bija gājuši bojā komunistu dēļ.
…
