Biogrāfija
1866. gads… mašīnas, lidmašīnas, telefoni, radio un televīzija, atomreaktori un kibernētika, automātika un kosmiskā tehnika cilvēkiem tolaik pat sapņos nerādījās. Planētas karti izraibināja balti plankumi. Zemeslode šķita gandrīz neaptverami liela. Tāpat kā faraonu laikā, vergu darbs daudzās zemēs bija ikdienišķa parādība. Taču Anglijā jau varēja manīt ne mazumu jauno, industriālās civilizācijas pazīmju. Idillisko lauku klusumu arvien biežāk pārtrauca vilcienu lokomotīvju svilpieni. Birmingemas, Mančestras un Šefīldas debesīs slējās rūpnīcu skursteņi, kas tur ievilka tumšas dūmu švīkas. Kārdifas un Ņūkāslas ogļu raktuvju šahtās neapklusa cirtņi. Ostās piestāja tāljūras kuģi – gan burinieki, gan tvaikoņi. Pilsētas apauga ar pelēcīgi drūmām strādnieku nomalēm.
1866. gadā Bromlijā, Kentas grāfistē, sīkpilsoņu ģimenē piedzima nākamais rakstnieks, kuru vecāki nokristīja par Herbertu Džordžu Velsu. Viņa vecākiem piederēja krāmu bodīte Bromlijā, kas vēlāk bankrotēja. Viņi bija iepazinušies kādā muižā, kur tēvs strādāja par dārznieku, bet māte par saimniecības vadītāju. Līdz ar to vecāki lepojās, ka viņu ģimene ir cēlusies nevis no amatniekiem vai zemniekiem, bet gan no krodziniekiem, dārzniekiem un diližansu kučieriem. Viņi skaitījās vidusšķiras pārstāvji. Tomēr Velss savu bērnību aizvadīja nabadzībā un, kad bankrotēja viņa vecāku bodīte, tad kļuva vēl grūtāk. Viņa māte atkal atgriezās pie iepriekšējā darba, bet tēvs kļuva par profesionālu kroketa spēlētāju.
Velss bērnību pavadīja Bromlijā, un tādēļ visas lielās Anglijas pilsētas un to dzīve palika ārpus viņa redzesloka. Velsam bija visai maza nojausma par notikumiem ārpus dzimtās pilsēta. Tomēr viņam 8 gadu vecumā laimējās, viņš bija salauzis kāju un līdz ar to viņam visu laiku nācās pavadīt guļot mājās. Tā viņa rokās nonāca pirmā grāmata, un, garlaicības mākts, viņš sāka lasīt tās. Herbertam uzreiz atklājās cita pasaule, kurā bez Britu karaļnama, lordiem un Bībeles eksistēja citas zemes, tautas, par kurām rakstīja Fenimors Kupers, Tomass Mains Rīds u.c.…
