Secinājumi
Identitātes likums postulē, ka katrā konkrētā domāšanas procesā terminiem jābūt stingri noteiktiem un pārdomu gaitā jāpaliek nemainīgiem. Viss it kā ir nepārprotams. Ir daudz vieglāk kontaktēties un saprast cilvēku, kura domas nav strauji mainīgas un kurš savos izteikumos nav izplūdis un nekonkrēts, savā garīgaļā stājā ir stingrs un konsekvents. Bet tā tas ir tikai līdz zināmai robežai, proti, identitātes likuma darbība nav neierobežota. Šis likums nav piemērojams visām situācijām un gadījumiem.
Protams, tas nenozīmē, ka identitātes likums vispār nav spējīgs darboties. Problēmas ir vienīgi par identitātes likuma darbības robežām. Bet, lai tās noteiktu, nedaudz jāielūkojas cilvēka izziņas īpatnībās.
Kā mēs nonākam pie jaunām zināšanām? Protams, ka balstoties uz iepriekšējām, nosacīti vecajām atziņām. Vai šīs iepriekšējās zināšanas ir kaut kādā veidā organizētas? Vai šī organizētība speciāli jāveicina? Noteikti, jo pretējā gadījumā nekas labs nesanāks.
Identitātes likums prasa, lai domas apjoms un saturs būtu stingri noteikts un pārdomu gaitā paliktu nemainīgs. Šī nemainība vienlaikus raksturo jauna viedokļa, koncepcijas un teorijas pamatus. Lai nonāktu pie jaunā, jābūt viennozīmībai, stingrībai un noteiktībai vecajā. Taču ar to identitātes likuma kompetences sfēra izbeidzas. Turpinot celtniecību, liekot uz nostabilizētiem pamatiem jauno atziņu konstrukcijas, domas apjoms un saturs neapšaubāmi mainās, rodas citi dalījumi, stingrā noteiktība un patstāvība zūd.
Tātad, identitātes likumā, katrā konkrētā domāšanas procesā terminiem jābūt stingri noteiktiem un pārdomu gaitā jāpaliek nemainīgiem.
…
