Iedzīvotāju dabiskā un mehāniskā kustība Latgalē

Jau apmēram 15 gadu Latvija ir nostājusies uz iedzīvotāju skaita samazināšanās (depopulācijas) ceļa, kas būtiski bremzē tautsaimniecības attīstību. Latvija citu valstu vidū izceļas ar visai zemiem laulību noslēgšanas rādītājiem, bet ģimeņu noturība joprojām ir relatīvi zema. Iedzīvotāju mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tādējādi šajā gadsimtā ik gadu samazinot mūsu valsts iedzīvotāju skaitu par 11 – 13 tūkstošiem. 1
Lai gan pēdējos gados vērojams progress iedzīvotāju veselības jomā, tautas veselības un dzīvotspējas raksturojumi ir relatīvi zemi. Iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir viens no vismazākajiem Eiropā, it īpaši vīriešiem. Iedzīvotāju dabiskā pieauguma samazināšanās apdraud iedzīvotāju atražošanos, kas savukārt izraisa darbaspēka trūkumu, pastiprinātu imigrāciju un citas problēmas. Ievērojams skaits Latvijas, it sevišķi Latgales, iedzīvotāju dodas darba meklējumos uz citām valstīm, samazinot vietējā darbaspēka potenciālu. Galvenokārt ļoti zemās dzimstības dēļ un daļēji arī starpvalstu iedzīvotāju migrācijas ietekmē notiek ļoti strauja iedzīvotāju novecošanās. Samazinās bērnu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, turpretim pieaug gados veco un darba nespējīgo iedzīvotāju skaits un īpatsvars. Tādējādi sistemātiski palielinās iedzīvotāju vidējais vecums. Teiktais liecina, ka valsts ir nonākusi dziļā demogrāfiskās krīzes situācijā. Latvijas ekonomiskā krīze veicina Latvijas iedzīvotāju emigrāciju labāka darba un dzīves apstākļu meklējumos – galvenokārt uz Eiropas valstīm. Latvijai raksturīgā depopulācija ir cēlonis legālam un nelegālam imigrantu pieplūdumam. Mūsu valstī negatīva ir arī starptautiskās migrācijas saldo bilance, tāpēc iedzīvotāju skaita sarukšanas temps ir īpaši augsts. …