Iekšējie un ārējie normatīvie akti

Kā piemēru, autors min Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Šī valsts iestāde nodarbojās ar uzņēmumu (biedrību, organizāciju, u.c. komersantu) reģistrēšanu valsts teritorijā. Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautībā. Autors secina, ka tāpat kā visām valsts iestādēm, arī šai, ir savi iekšējie normatīvie akti, kas nosaka darba kārtību, un dažādas citas funkcijas, piemēram, kārtību, kādā privātpersona var reģistrēt uzņēmumu. Uzņēmuma reģistram, iekšējos normatīvos aktus var izdot Tieslietu ministrija un Uzņēmumu reģistra ģenerāldirektors (valsts galvenais notārs).
Iekšējiem normatīvajiem aktiem ir jāatbilst tiesību principiem, kas ir iestrādāti „Administratīvā procesa likumā” un „Valsts pārvaldes iekārtas likumā.” Šie principi ir iekļauti Satversmē, piemēram, vienlīdzības princips. „Valsts pārvaldes iekārtas likumā” kā princips noteikts, ka iestādei jāvadās pēc likuma un tiesībām, kas nozīmē, ka iestādei visādā ziņā, gan sniedzot pakalpojumu vai lemjot, ir jāvadās pēc tiesību normām.

Secinājumi
1. Ārējos normatīvos aktus iedala pēc juridiskā spēka hierarhijas;
2. Ārējie normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā ar augstāk esošu juridiskā spēka kategoriju;
3. Iekšējie normatīvie akti ir pakļauti ārējiem normatīvajiem aktiem;
4. Iekšējie normatīvie akti ir vērsti uz valsts pārvaldes funkciju un dažādu pienākumu izpildi.


…