Iekšpersoniskie konflikti

Lai pēc iespējas pareizi un precīzi izprastu konfliktu, kā fenomenu vai parādību, ir nepieciešams maksimāli korekti un konkrēti noteikt to saturu, kuru mēs iekļaujam šajā jēdzienā. Noskaidrot cēloņus, kuri kalpo par pamatu konfliktam. Izejot no tā, var iezīmēt visbūtiskākās konflikta pazīmes, vadoties pēc kurām var konkrētu parādību, mūsu gadījumā konfliktu, arī raksturot kā atsevišķu un patstāvīgu fenomenu un rādīt maksimāli atbilstošu realitātei definīciju, kura ietvertu sevī tās visbūtiskākās, visiem konfliktiem piemītošās rakstura īpašības un spilgti izteiktās īpatnības. Ar šo tiek saprasta objektīvās un priekšmetiskās sfēras robežu iezīmēšana.
Ir ļoti svarīgi, no vienas puses, nepalaist neko būtisku, lai nepazaudētu sistēmisko priekšstatu par priekšmetu, no citas puses – neiekļaut objektā un priekšmetā neko lieku, jo tas noved pie pētāmo parādību loka paplašināšanas un izpētes darba apjoma palielināšanas.
Pastāv divas konflikta izprašanas pieejas:
1.Konflikts tiek definēts kā „pušu, viedokļu un spēku sadursme”, kas ir ļoti vispārēji un nepatiesi, jo tādā gadījumā arī nedzīvā dabā ir iespējami konflikti. Bet nedzīvā dabā konfliktu nav, ir tikai pretrunas, pretdarbības un sadursmes. Jēdzieni „konflikts” un „sadursme” faktiski tiek pielīdzināti vien otram pēc apjoma;…