Fenomens “ielas bērni ir tik komplicēts , ka tas nav viegli aprakstāms un izskaidrojams. Tā cēloņi un sekas saistīti ar daudzām citām problēmjomām , tādām kā trūkums, bezdarbs, narkomānija, noziedzība u.c.
Latvijā jēdziens ''ielas bērni'' pirmo reiz tika definēts pētījumā "Bērns uz ielas", kas tika veikts pēc LR UNICEF Nacionālās komitejas pasūtījuma, un kuru īstenoja Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" sadarbībā ar Kriminaloģisko pētījumu centru 1997. gada decembrī. (9)
Precizējot ielas bērna terminu, svarīgi ir atzīmēt, ka šis termins vēl aizvien atrodas noskaidrošanas procesā ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Dažādās valstīs ielas bērnu apzīmēšanai tiek izmantoti dažādi vietējie termini. Reizēm šie termini pauž sirsnību un mīlestību, reizēm tie piešķir bērnam identitāti, kas ir pieņemama viņam pašam, taču nereti šie termini ir arī negatīvi apzīmētāji.
Lai precīzāk raksturotu, bērnus, kas savu lielāko laika daļu pavada uz ielas vai arī tur dzīvo pastāvīgi, tiek izmantotas dažādas pieejas.
Apvienoto Nāciju bērnu fonds (UNICEF) potenciālos un jau esošos ielas bērnus grupē 3 plašās kategorijās:
- bērni paaugstināta riska situācijā jeb riska grupas bērni , kas var kļūt par ''ielas bērniem'' (tie ir bērni, kas strādā uz ielas, bet dzīvo ģimenē), vai dzīvo ģimenē ļoti lielā nabadzībā;
- bērni uz ielas bērni, kas nesaņem pietiekošu atbalstu no savas ģimenes (visbiežāk no alkoholiķu, narkomānu, vientuļo māšu, daudzbērnu ģimenēm);
- ielas bērni , kas funkcionē pilnīgi bez ģimenes atbalsta. (9)
Nevalstisko organizāciju (tālāk tekstā – NVO) Starptautiskā asociācija ielas bērnus definē kā bērnus, kas jaunāki par 18 gadiem un kuri ilgāku laika periodu dzīvo ielas vidē. Tie ir bērni, kuri ceļo no vienas dzīves vietas uz citu .Tie veido vienaudžu grupas un kontaktus uz ielas. Oficiāli šiem bērniem var būt adrese, kur dzīvo viņu vecāki - vai bērnu namu adrese. Bet visbiežāk šiem bērniem ir ļoti vāja saikne ar šiem pieaugušajiem - vecākiem, skolu, bērnu aprūpes iestādēm, sociāliem dienestiem, kam par tiem būtu jārūpējas.
Ielas bērnus raksturo vairākas pazīmes :
viņiem ir kāda pastāvīga atrašanās vieta uz ielas un arī pastāvīga nodarbošanās (veids kā nopelnīt naudu iztikai, apģērbam, arī spēļu automātiem);
viņi veido savu sociālo grupu, kas kalpo viņiem kā izdzīvošanas līdzeklis;
viņi bieži neapmeklē skolu vai apmeklē to neregulāri, nav ciešu attiecību ar pieaugušajiem cilvēkiem (t.sk. skolu, pašvaldības institūcijām);
viņi pavada lielāko daļu sava laika ielas vidē, visbiežāk viņiem ir vāja saikne ar ģimeni, viņu vecākiem, kuri neinteresējas par bērna dzīvesveidu .(9)…
