Ierēdniecības vara un loma Latvijas valsts pārvaldē mūsdienās

Ikdienā ar vārdiem “birokrātija” un “birokrāts” mēdz negatīvi raksturot darba stilu. Taču kā zinātniski termini šie vārdi apzīmē nepieciešamu parādību, bez kā sabiedrība nespētu normāli funkcionēt un attīstīties.
Birokrātija ir sociālā grupa, ko veido pārvaldes darbinieki. Tā ir pastāvējusi dažādās sabiedriskajās sistēmās, izņemot pirmatnējo kopienu. Birokrātijas galvenais uzdevums ir efektīva sabiedrības (ražošanas, politikas, sociālās sfēras) pārvaldīšana.
Šāda īpaša cilvēku grupa vajadzīga tāpēc, ka visi sabiedrības locekļi nevar darboties ar pārvaldīšanu. Turklāt šis darbs ir sarežģīts un prasa speciālas zināšanas un iemaņas.
Birokrātu vidū, tāpat kā citās sociālajās grupās, ir daudz godīgu un pienākumam uzticīgu cilvēku. Tomēr viņu darbības rezultāti ir atkarīgi ne tikai no viņu subjektīvajām īpašībām, bet arī no tā, kāda varas funkcionēšanas sistēmā šī darbība ir iekļauta.
Par birokrātiju sauc arī organizēšanas un pārvaldīšanas formu, ko realizē profesionāļi, kuri racionāli formulē organizācijas mērķus un cenšas tos efektīvi īstenot.
Birokrātiskā organizēšanas forma aptver ne tikai valsts pārvaldīšanu. Mūsdienu apstākļos tā raksturīga visām sabiedrības dzīves jomām – ekonomikai, zinātnei kara lietām, partijām un sabiedriskajām organizācijām, sociālajai sfērai, kultūrai utt. Taču birokrātijas vissvarīgākā daļa ir valsts kalpotāji – ierēdņi.
…