Secinājumi
• Studējot teorētisko literatūru, tika secināts, ka mūsdienās īpaši aktivizējusies personvārdu apzināšana un izpēte gan lingvistiskā, gan lingvokulturoloģiskā un socolingvistiskā aspektā. Iesaukas, mīļvārdiņi un hipokoristikas latviešu valodā ir maz pētītas, tāpēc rodas teorētiska rakstura problēmas, būtiskākā no kurām ir konsekvences trūkums terminoloģijā, nepietiekams, neprecīzs jēdzienu skaidrojums.
• Lai varētu analizēt savākto valodas materiālu, tika noskaidrots, kas ir iesauka, kas – mīļvārdiņš un hipokoristika. Kursa darbā ar jēdzienu iesauka tiek saprasts neoficiāls vārds, vārda aizstājējs, kas rodas dzīves laikā dažādu iemeslu dēļ. Būtiska iesauku pazīme ir to sociālais marķējums – cilvēka iesauka ir plašāk pazīstama kādā noteiktā sociālā vidē. Mīļvārdiņš ir vārds, kam raksturīgs maiguma, mīļuma, bieži vien intimitātes papildkomponents, to parasti lieto ierobežoti vai nu tikai ģimenē, mīlošs pāris, ļoti tuvi draugi u. tml. Hipokoristika ir oficiālā priekšvārda derivatvariants, ko izmanto neoficiālajā saziņā.
• Pētījuma gaitā tika sasniegts kursadarba mērķis - savākt un apkopot pētāmajā vidē lietotās iesaukas, mīļvārdiņus un hipokoristikas, klasificēt un analizēt pētāmo materiālu - un īstenoti izvirzītie uzdevumi. Izmantojot anketēšanu (50 anketas vecumposmā no 8 līdz 90 gadiem) ģimenes, draugu un paziņu lokā, tika savākts nepieciešamais valodas materiāls - 371 vienības, no tām – 199 iesaukas, 89 mīļvārdiņi un 95 hipokoristikas. Izmantojot empīrisko metodi, tika apkopoti teorētiskie materiāli un fakti par pētāmo problēmu, savukārt intervijās tika precizēta iegūtā informācija, kā arī iegūti papildus fakti.…