Ieslodzīto un cietuma darbinieku konflikts

Svarīgākais jautājums sociālajā psiholoģijā ir grupu konflikts. Nevienam nav noslēpums, ka jebkurā cilvēku apvienojumā, grupā ir atšķirīgas domas, viedokli, intereses, mērķi, domstarpības. Šī dažādība daudzos gadījumos var mierīgi pastāvēt neizraisot nekādas problēmas. Taču, ja notiek šo dažādo interešu sadursme, veidojas pretrunas. Pretrunu attīstība ir pretrunu rašanās, atrisināšanas un jaunu pretrunu izcelšanās process.
Sabiedrības attīstības pamats ir dažādu pretrunu pārvarēšana. Šis likums vienādā mērā skar gan atsevišķu indivīdu, gan grupu, gan veselu kolektīvu. Darbs kolektīvā, tā locekļu saskarsme darbā un brīvajā laikā ietver sevī ļoti sarežģītu savstarpējo attiecību un pretrunu kompleksu. Šajā sakarībā, runājot Sent-Ekziperī vārdiem "... cilvēks ir tikai attiecību mezgls, un tikai attiecības ir svarīgas cilvēkam" un "... pasaulē ir tikai viena īsta greznība - cilvēcisko attiecību krāšņums".1
Cilvēku savstarpējās attiecības var svārstīties ļoti plašā diapazonā - no pilnīgas savstarpējas sapratnes līdz atbaidoša rakstura konfliktiem. Indivīda vai arī grupas darbību vienmēr pavada pretrunas, bet pretrunu cīņas kulminācijas īpašu formu, tās augstāko saasinājuma punktu veido konflikta situācija. Taču nebūtu pareizi jebkuru pretrunu sadursmi apzīmēt ar konflikta jēdzienu. Jebkuras divu vai vairāku indivīdu vai grupu sadursmes pamatā ir cīņa par vajadzību, tieksmju un impulsu īstenošanu vai ierobežošanu. Galvenais šajā gadījumā ir indivīda vai grupas pretenziju apmierināšana, divu būtņu savienošanās vai atgrūšanās, vajadzību apmierināšana, apvienojoties vai norobežojoties vienai no otras. Šādā veidā abas puses atrodas savstarpējos sakaros un mijiedarbībā.…