Darba pirmajā nodaļā ir pētīts jautājums par nodokļu, subsīdiju, kvotu un tarifu ietekmi uz tirgus cenu.
Nodokļi ir viens no tiem komponentiem, bez kuriem ne Latvija, ne arī kāda cita valsts var pastāvēt. Nodokļu maksātājiem tie bieži vien šķiet liekas problēmas, no kā būtu ļoti patīkami atbrīvoties. Tomēr nav tā, ka nodokļi tikai patērētu iedzīvotāju ienākumus, cilvēkiem negūstot no tā kādu labumu. Ārstu, policistu un citu sabiedrisku darbinieku algas, kā arī pensijas, ir atkarīgas no tā, cik lielus nodokļus mēs maksājam.
Ir arī iedzīvotāji, kas izmanto dažādus procesus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, daudz nedomājot par to, ka, piemēram, mediķi varētu sākt darīt savu darbu nekvalitatīvāk, jo strādājot visiem spēkiem, mediķu algas nepalielinās. Nodokļu nemaksātājiem nerūp ne valsts, ne iedzīvotāju labklājība.
Bez nodokļiem nevarētu pastāvēt arī valsts, jo valsts budžets sastāda vairāk kā pusi ienākumus, kas iekasēti no nodokļiem. Tātad mūsu drošība un veselības aprūpe daļēji ir atkarīga no mūsu nodokļu maksāšanas.
Lielākie nodokļu maksātāji, bez šaubām, ir lielāko uzņēmumu īpašnieki. Savukārt lielākie un apjomīgākie uzņēmumi parasti apvienojas, veidojot monopolus. Monopoli valstij ir izdevīgi, jo viens šāds veidojums mēneša laikā iemaksā valsts kasē ievērojami lielākas naudas summas nekā simti un tūkstoši vidējā slāņa iedzīvotāju vesela gada laika periodā. Tomēr godprātīga nodokļu maksāšana vien vēl nenozīmē to, ka monopols būtu atbalstāms. Monopolu veidošanās ir vērsta uz globalizāciju, kam ir gan savas pozitīvi vērtējamās, gan arī negatīvās iezīmes.1
Starp monopolistiskajiem veidojumiem nemitīgi noris zināma cīņa. Ja šai cīņai jeb sacensībai par monopolistiskā stāvokļa iegūšanu un paplašināšanu netiek izmantotas nelietīgas metodes, tad to var uzskatīt par veselīgu konkurenci. Faktiski šāda konkurence ir viens no nepieciešamajiem priekšnosacījumiem normālai brīvā tirgus attīstībai, jo tā nepieļauj viena monopola neizdevīgu noteikumu diktēšanu.
Sīkāk jautājums par monopolistisko konkurenci ir aplūkots darba otrajā nodaļā.
Ja arī ne tiešā veidā, tad vismaz pastarpināti iepriekš minētie jautājumi ir saistīti arī ar darbaspēka tirgus problēmām, tādiem jautājumiem kā darbaspēka tirgus un to formas, piedāvājums un pieprasījums, līdzsvars darba tirgū. Šie jautājumi ir pētīti darba trešajā nodaļā.
Līdz ar to ir veikts īss ieskats un gūts priekšstats par vairākām problēmām, kas saistītas ar mikroekonomikas aspektiem Latvijā, kas arī ir bijis galvenais darba mērķis.…
