Politiskā ekonomika ir zinātne par sabiedrības saimnieciskās dzīves likumsakarībām. Tā ir zinātne par sabiedriskās ražošanas attiecībām, tas ir, par ekonomiskajām attiecībām cilvēku sabiedrībā. Tā noskaidro likumus, kas nosaka ražošanu un materiālo vērtību sadali dažādās sabiedrības attīstības pakāpēs.
Ekonomiskā doma radās jau verdzības sabiedrībā un attīstījās daudzus gadsimtus, vienmēr atspoguļojot sabiedrības materiālās dzīves apstākļus un to šķiru intereses, kas cīnījās savā starpā. Politiskās ekonomikas teorijas nosaukumu 17. gs. sākumā ieviesa franču ekonomists A. Monkretjēns. Šo teoriju attīstīja ekonomikas klasiķi Ā. Smits, D. Rikardo, Dž. S. Mils u. c. Politiskā ekonomika bija ekonomikas zinātnes nosaukums līdz 19. gs. beigām, kad to sāka aizstāt termini “ekonomika”, “ekonomikas teorija”. Sociālisma sistēmas valstīs politiskā ekonomika kā ekonomikas teorijas mācība pastāvēja līdz šīs sistēmas sabrukumam 20. gs. 80. gadu beigās. Pats nosaukums „politiskā ekonomija” cēlies no grieķu valodas vārdiem „politeia” un „oikonomia”. Tulkojot latviešu valodā, vārds „politea” nozīmē sabiedrisko iekārtu, bet „oikonomia” sastāv no diviem vārdiem: „oikos” – māja, „nomos” – likums.1
Politiskā ekonomija ir mijiedarbība starp politiku un ekonomiku. Lionel Robbins nodefinējis ekonomiku, kā zinātni, kas pēta cilvēku uzvedību kā attiecības starp galarezultātu un ierobežotajiem resursiem, kam ir vairāk alternatīvas izmantošanas iespējas. Politiskā ekonomija sākas tur, kur ekonomiskie lēmumi tiek pieņemti skatoties no politiskās puses. Politiskā ekonomija pēta kā politika ietekmē ekonomiskos lēmumus un sabiedrību kopumā. 2
Par ekonomikas attīstību ir rakstīts daudz jau seno filozofu biogrāfijās un vēstures grāmatās. Viens no pirmajiem, kurš sācis definēt ekonomikas terminus ir sengrieķu filozofs Ksenofonts (430.-355.g. p.m.ē.). Viņš sarakstījis grāmatu „Par mājsaimniecību”, kur aprakstītas pamācības, kā pārvaldīt bagāta grieķa mājsaimniecību un zemkopību. Pirmais, kurš ieviesa terminu „hrematistika” – zinātne par saimniekošanu, kā saimniekojot gūt vislielāko labumu un peļņu, bija Aristotelis.
…
