Ievads. Kāpēc tapusi šāda grāmata.
Didaktika jāapgūst nevis kā nemainīga uzskatu shēma, bet kā radošs process ,ko ietekmējusi gan fizioloģijas, gan psiholoģijas, gan filozofijas un sociālās zinātņu attīstības līmenis konkrētā laika periodā. Latviešu valodā diemžēl ir maz oriģināldarbu, tāpēc ir vajadzīga ievērojamāko pedagogu oriģināldarbu izvilkumu krājums latviešu valodā. Autoru teksti atlasīti vēsturiskā secībā: pedagoģijas ideju attīstībai.
17.gs. Volfgangs Ratke.
,, Tā ir pareizā dabas griba un gaita, ka mīļā jaunatne vispirms iemācās savā dzimtā valodā pilnīgi un pareizi lasīt, rakstīt un runāt, lai tā varētu jo labāk turpmāk savus citu valodu skolotājus saprast, un , tā kā māksla un zinātne nav saistīta ar vienu valodu, tad var ļoti labi sagatavot pilnvērtīgu skolu augšvācu valodā.”
Lasīšana un rakstīšana jāmāca vienlaikus.
Jans Amoss Komenskis. (1592. – 1909.) – čehu pedagogs, humānists. Nozīmīgākais darbs ,, Lielā didaktika „ ( 1657).
,, Lielā didaktika”, kas ietver universālu mākslu mācīt visiem visu, jeb drošs un rūpīgi pārdomāts veids kā ikvienas kristiešu valsts visās kopienās , pilsētās un ciemos izveidot skolas, kurās abu dzimumu bērni bez jebkādiem izņēmumiem varētu apgūt zinātnes, pieņemties tikumībā, augt dievbijībā un tādējādi jaunības gados iemācīties visu pašreizējai un nākamajai dzīvei vajadzīgo.
Pareizi izveidota didaktika ir vajadzīga :1) vecākiem, 2) skolotājiem, 3) skolēniem, 4) skolām, 5) valstij, 6) baznīcai, 7) debesīm.
Mācību metode jāpārvērš mākslā.
Nekas netiek mācīts priekšlaikus.
Cilvēka izglītošana jāsāk bērnībā.
Rīta stundas ir vairāk piemērotas nodarbībām.
Viss, kas paredzēts mācīšanai, jāsadala atbilstoši vecuma pakāpēm.
Vispirms ir materiāls , tad – forma.
Atdarināšana.
Skolotājiem jāzina visi izziņas spēju atklāšanas paņēmieni un tie jālieto saskaņā ar apstākļiem.
Viss jādara pakāpeniski, bez jebkādiem lēcieniem.
Līdz darba beigām neklājas apstāties.
Jāizvairās no pretrunām.
Nepietiek ar prasmi kaut ko darīt, jācenšas pēc viegluma.
Bērnos jāmodina un jāuztver tieksme mācīties.
Ja vecāki (33.lpp.) bērnu klātbūtnē augstu novērtē mācīšanos un izglītotus cilvēkus vai arī, mudinot bērnus uz centību, apsola viņiem skaistas grāmatas, daiļu apģērbu vai vēl kaut ko patīkamu, ja uzslavē skolotāju ( īpaši to, kuram gatavojas uzticēt bērnus ) , gan par viņa izglītotību, gan par humāno attieksmi pret bērniem ( mīlestība un sajūsma taču ir spēcīgākais līdzeklis, lai izraisītu atdarināšanas tieksmi, un, beidzot, ja viņi dažreiz sūta bērnus pie skolotāja ar uzdevumu vai nelielu dāvanu u.c., tad viegli panāk, ka bērni patiesi iemīlē ne tikai zinātni, bet arī pašu skolotāju.
Skolotājiem: jābūt atsaucīgiem un vēlīgiem, neatbaidīt bērnus no sevis ar bargu izturēšanos.
Pašai skolai jābūt pievilcīgai no iekšpuses un no ārpuses. (Gaišai , tīrai ).
Lai modinātu tieksmi pēc zināšanām, metodei pašai jābūt dabiskai. Jo viss, kas ir dabisks, attīstās pats no sevis.
Metodei saprātīgi jāapvieno patīkamais ar derīgo.
Viss sākas no pamatiem.
Sākumā vieglākais. Daba pāriet no vieglākā uz grūtāko.
Skolēniem vispirms attīsta ārējās sajūtas, pēc tam atmiņu, tad izpratni, un, visbeidzot spriešanas spējas.
Nevajag nekādu pārmērību.
…
