Zeme – viena no deviņā planētām , kas riņķo ap Sauli,domājams, ir apmēram 4600 miljonus gadu veca. Ģeoloģija tulkojuma no grieķu valodas nozīmē „mācība par Zemi”. Tā kā ieži var sniegt vērtīgas ziņas par Zemes pagātni, ģeoloģi pētī tos un izseko to veidošanās procesiem un apstākļiem.Ar mūsdienu tehniku cilvēks spēj izurbt Zemes garozā tikai dažus km dziļu urbumu (patlaban pasaulē dziļākais urbums – Kolas dziļurbums- pārsniedz 12 km dziļumu), tāpēc mēs nevaram ņoņemt iežu paraugus no mantijas.Šeit aplūkotie ieži un minerāli radušies ļoti dažādos apstākļos un iepazīstina mūs ar raksturīgām īpatnībām.
Ieži ir dabiski minerālu agregāti jeb viena vai vairāku minerālu sakopojumi.Daļā iežu, piemēram, kvarcītā (tīrs kvarcs) un marmorā (tīrs kalcīts)ir tikai viens minerāls.Tomēr lielākā daļa iežu sastāv no vairākiem minerāliem Dabiskos apstākļos sastopamie minerāli ir neorganiski ķermeņi ar noteiktu ķīmisko sastāvu un regulāru atomu telpisko sakārtojumu . Divi raksturīgie ieži –granīts un bazalts. Iežus veidojošos minerālus var iedalīt vairākās grupās.
Džeimss Hetons (1726-1797) viens no mūsdienu ģeoloģijas pamatlicējiem.
Mūsdienās ir iespējams ļoti precīzi noteikt iežu vecumu, izmantojot radiometrisko datēšanu,kas nosaka radioaktivitātes pārmaiņas miljoniem gadu gaitā. Šāda metode tiek izmantota mūsdienās, tomēr līdz 20.gs.ģeologiem bija jāpaļaujas uz fosilijām, lai aprēķinātu, cik veci ir nogulumieži (ieži,kurus veidojušas senas upes, ezeri un jūras)…
