Inflācija un bezdarbs ir aktuālās problēmas jebkuras valsts ekonomikā, tāpat katrā valstī valdība tās vēlas atrisināt. Tomēr, balstoties uz ekonomikas teorijām, abas šīs problēmas vienlaikus atrisināt nav iespējams, jo starp inflāciju un bezdarbu pastāv pretēja sakarība. Tas nozīmē, ka politiķiem ir jāizvēlas, vai samazināt bezdarbu uz inflācijas pieauguma rēķina, vai samierināties ar bezdarbu un censties bremzēt inflācijas pieaugumu. Katra valsts izdara savu izvēli atkarība no ekonomiskās situācijas.
Inflāciju īsā laikā var izraisīt dažādas ekonomikas svārstības, bet par inflācijas pirmcēloni ilgā laika periodā tiek uzskatīts naudas masas pieaugums. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka kaut arī naudas masas pieaugums ilgā laikā ietekmē inflāciju, tomēr tas nemaz neietekmē bezdarbu.
Līdz ar to referātā tiks noskaidrots, vai tiešām ilgā laika periodā naudas masas pieaugums ir inflācijas pirmcēlonis, un vai tiešām starp naudas masas pieaugumu un bezdarbu ilgā laikā nepastāv nekāda sakarība.
Lai izprastu, no ka ir atkarīgi inflācija un bezdarbs ilgā laikā, vispirms apskatīsim šos lielumus īsā laika periodā. Pirmkārt, noskaidrosim, kas tad ir inflācija un bezdarbs. Vislakoniskākā inflācijas definīcija varētu skanēt šādi:
kopējais naudas masas apgrozījumu pārpalikums virs preču apgrozījuma vajadzībām, kas izsauc to, ka naudas vienība kļūst mazvērtīga un pieaug preču cenas vai arī vienkāršāk:
kopējā cenu līmeņa pieaugums.
Savukārt bezdarba raksturošanai varētu izmantot bezdarba normu, t.i.
bezdarbnieku skaita un kopējā darbaspēka attiecība, izteikta procentos.
Balstoties uz ekonomikas teoriju, inflācijas tempus un bezdarba normu īsā laikā saista pretējā sakarība, tas nozīmē, ka palielinoties cenām un darba samaksai, samazinās bezdarbs. Šo sakarību labi parāda Filipa līkne, t.i. angļu ekonomista A. Filipa piedāvātais pieprasījuma inflācijas grafiskais modelis (1.1. attēls).
Inflācijas un bezdarba sakarību var izskaidrot tā: ja izlaide valstī ir lielāka par potenciālo un nodarbinātība pārsniedz pilno nodarbinātību, spiediens uz darba tirgu izraisa darba samaksas un cenu pieaugumu, t.i. bezdarba samazinājumu pavada inflācija. Un otrādi, ja produkcijas izlaide ir mazāka par potenciālo, darba tirgū ir vērojams kritums un pieaug bezdarbs, tad cenām ir tieksme samazināties.
Balstoties uz šo inflācijas un bezdarba sakarību, Filips secināja, ka valdība var izmantot inflācijas pieaugumu cīņā ar bezdarbu (kustība no punkta A uz punktu B 1.1. attēlā). Tomēr, ja pastāv inflācijas un bezdarba problēmas, valsts politikas mērķim jābūt: saglabāt faktisko bezdarba normu līdzīgu dabīgā bezdarba lielumam. …
