Ilona Leimane - biogrāfija un literārā daiļrade

Dzimusi Rīgā namsaimnieka ģimenē. Mācījusies V. Maldoņa ģimnāzijā un Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā. 1928. g. sākusi studijas LU Tautsaimniecības un tiesību zin. fak. 1931. g. strādājusi laikr. "Latvis", 1931.-1932. g. - žurn. "Mūsu Īpašums". 1944. g. devusies uz Vāciju, kopš 1950. g. dzīvojusi Parīzē. [1]
Pirmā publikācija - dzejolis "Nav ikdienas!" žurn. "Piesaule" 1929. g. Lit. darbības sākumā rakstījusi romantisku mīlas dzeju (krāj. "Sirds", "Saule un tu"), sacerēti daži darbi bērniem. Nozīmīgākais devums prozā - romāni, kuros spēcīgi tēlota gan senatne ("Vilkaču mantiniece"), gan nesenā sāpju un ciešanu pilnā pagātne ("Kailā dzīvība") - 1941. g. deportēto likteņi. L. viena no pirmajām pievērsusies šai traģēdijai. Rakstījusi atmiņu tēlojumus (par K. Skalbi, E. Virzu). Pēc romāna "Vilkaču mantiniece" uznemta mākslas filma. Romāns tulkots citās valodās.
Mirusi Parīzē, apbedīta Epines kapos. [1]
 Dzeja: "Sirds" (1935), "Divas gaismas" (1942), "Ugunsputns" (1951). Izlase "Saule un tu" (1944). Romāni: "Vilkaču mantiniece" (1943), "Vadātājs" (1946), "Mātes cilts" (1949), "Kailādzīvība" (1953). Stāstu krāj. "Sērmūkšu vīns" (1939). Tēlojumi "Dūmu topāzs" (1965). Dzejoļi bērniem: "Knašais Pēterītis" (1939), "Laimes zemē" (1942).
 Leimane I. Pašportreti. - Ņujorka, 1965.

…