Impresionisms

Impresionisma virziens izveidojās no 19. gs. reālisma, kas bija saistīts ar citiem virzieniem. Impresionistu interese par dzīves tiešumu, tieksme attēlot tās vizuālo dinamiku un savus acumirkļa iespaidus noteica impresionisma mākslas darbiem raksturīgos ikdienišķos motīvus. Impresionisti parasti gleznoja brīvā dabā. Galvenie motīvi pilsētas un lauku ainavas, kur īpaša uzmanība veltīta gaisa un gaismas veidotai videi. Impresionisma glezniecībai raksturīgo kolorīta gaišuma un tonālo vibrāciju rada sarežģīto toņu sadalījums tīrās krāsās, kas uztrieptas uz audekla sīkos laukumos, ar atsevišķiem otas vilcieniem
Impresionisms attīstījās it īpaši Francijā 19. gs 70. gados. Impresionisma priekšteči bija K. Koro, Š. F. Dobiņī, E. Budēns, bet ievērojamākie impresionisma pārstāvji – K. Monē, K. Pisaro, A. Sislē. Vācijā impresionisms izplatījās 90. gados. Latviešu tēlotāj mākslā impresionisms, kā atsevišķs virziens nav pastāvējis, bet impresionisma stilistiskie paņēmieni izmantoti gandrīz visu 19. gs. un 20. gs. sākuma mākslinieku daiļradē. Glezniecībā impresionisma stils izpaudās V. Pusvīša, J. Valtera, J. Rozentāla un daudzu citu mākslinieku darbos.…