3.5. OZONA INŽEKCIJA
Tā kā ozons ir gāzveida oksidants, tad tā pievienošanas metode ir savādāka kā citiem oksidantiem. Šī metode ir iegūta no parastās saspiestā gaisa inžekcijas metodes. Tomēr atšķirība ir tāda, ka ozona inžekcijai augsnē ir daudz stingrākas prasības. Tā kā ozons ir koroziju izraisoša viela, tad metodes izstrādē nepieciešams lietot salīdzinoši dārgākus materiālus - nerūsējošais tērauds.
Ozona ražošanai tiek lietots ozona ģenerators. Ozons netiek ražots partijās, bet gan nepārtraukti un to izsaka kg/dnn. [4]
SECINĀJUMI
1. In situ oksidācija mūsdienās tiek izmantota aizvien biežāk. Pēc būtības tā ir organisko piesārņojumu augsnē un gruntsūdeņos novēršana ar oksidantu palīdzību;
2. Oksidācijas galaprodukti ir videi nekaitīgi - ūdens un CO2.
3. Vielas, ko lieto tehnoloģiskajā procesā sauc par oksidantiem. Visplašāk izmanto ūdeņraža peroksīdu, kālija permanganātu, ozonu un nātrija persulfātu.
4. Pašā tehnoloģiskajā procesā var būt atšķirības atkarībā no oksidanta inžekcijas augsnē. Tādēļ tika definētas metodes, ar kurām tiek realizēta tehnoloģija.
5. Katrai metodei ir savi trūkumi un priekšrocības, tādēļ izvēloties in situ oksidāciju, lai attīrītu augsni no piesārņojuma, ir jāizvērtē: cik liels ir piesārņojums, kādas vielas ir materiāli izdevīgāk lietot, cik liela ir piesārņotā teritorija.
…