Secinājumi.
Runājot par indivīdu, valsti, sabiedrību un tiesībām, jāsecina, ka šie parādības nebūt nav atsevišķi, bet gan kopēji saistīti, jo visi veidojās sabiedrībā vienlaicīgi, starp saistoties un starp ietekmējoties. Lēni, gadiem un pat gadsimtiem ilgi attīstījās gan indivīds, gan sabiedrība, gan valsts, indivīda tiesības un tiesību sistēma kā tāda.
Dažādos vēsturiskos posmos likumi vienmēr pastāvēja dažādākās formās ar laiku sistematizējoties, ar to iegūstot noteiktas formas, veidus. Neskatoties uz to, ka soda mēri katrā likumā savādāki, bet ar to atzīstams, ka jau senos laikos cilvēki izšķīra vajadzību pēc noteikumu reglamentēšanu un soda mēriem par to nepildīšanu vai pārkāpšanu.
Cilvēce atklāja vairākas sfēras tiesību jomā un attīstīja tās, ar laiku papildinot esošo ar izmaiņām, ievērojot attiecīgus apstākļus, kas radušies laika gaitā.
Nevar nepieminēt revolūcijas un valsts apvērsumus, kuri notikuši daudzās valstīs, valsts režīmu maiņas un diktatūru likvidēšana. Valstis mainījušās robežu jomā, klāt jaunam valsts līderim, kā arī ar režīmu maiņu, mainījusies arī likumdošana. Toties parastie indivīdi tikai spēja pielāgoties jauninājumiem, samierinoties ar tām vai izsakot savu viedokli pret tiem. Bieži vien, veidojušas sabiedriskās organizācijas, priekšā izsakot savu mērķi atbalstot noteikto vai cenšoties panākt konkrēta fakta, aspekta aizliegšanu vai likvidēšanu. Tādējādi, indivīdiem mijiedarbojoties un apzinot savu mērķi – tika pieņemti gan valsts iekšējie likumi, pieļaujot daļēji vai pilnīgi izvirzīto, kā arī slēgtas starptautiskā mēroga deklarācijas, nolikumus.
Valstis apvienojas šīs sfēras jautājumos, lai vienlaicīgi, kopīgi izlemtu un pieņemtu starptautiskā mēroga aktu, deklarāciju vai citu svarīgu dokumentu, tādējādi, pilnībā piedaloties pilsoņu tiesību aizsardzībā starptautiskā mērogā.
Lai indivīds varētu panākt mērķi – savu tiesību aizsardzībā – tika izveidotas arī starptautiskā mēroga augstākās tiesībsargājošas instances, kurās ir tiesīgs griezties jebkurš cilvēks. Tāpat arī valsts mērogā jebkuram pilsonim ir tiesības griezties valsts organizācijās ar lūgumiem, iesniegumiem, sūdzībām.
Katrai sabiedrībai: vai tā ir valsts organizācija vai kāda cita – ir iekšējais nolikums, statūti, instrukcija vai likums, kas nosaka dotās instances, organizācijas darba kārtību un citus svarīgus aspektus.
…
