Ievads
Ekonomika un ar finansēm saistītas lietas vienmēr ir bijušas sabiedrības interešu objekts. Gan ģimenē, gan arī lielā un apjomīgā uzņēmumā liela vērība tiek pievērsta finansiālu jautājumu kārtošanai. Attīstoties tirdzniecībai, gan valstu iekšienē, gan arī starptautiskā mērogā, cilvēki lielāku vērību sāk pievērst iespējām pašiem izdevīgi nopelnīt naudu.
Savā būtībā katra ģimene, kura pārdot izaudzētos dārzeņus vietējā tirgū, ir uzskatāma par mazu uzņēmumu, kurš darbojas, lai nopelnītu sev un pārējiem ģimenes locekļiem iztiku. Individuālā uzņēmējdarbība ir solis pretim lielākiem sasniegumiem biznesa jomā. Latvijā pastāvošā likumdošana reglamentē uzņēmējdarbības veidus un nosaka to darbības virzienus. Individuālais komersants ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids valstī un šim skaitlim piemīt tendence pieaugt. Tas galvenokārt ir izskaidrojams ar samērā vieglo izveidošanas kārtību un reģistrācijas iespēju.
Individuālais uzņēmums ir kā pamatakmens plašākas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tas dod iespēju cilvēkam laika gaitā pilnveidot savas zināšanas biznesa jomā un, sasniedzot gan pietiekošus resursus, gan arī iemaņas, izveidot lielāka mēroga uzņēmumu, kurš dotu darba vietas vairākiem kvalificētiem cilvēkiem un tādējādi pats uzņēmuma vadītājs un dibinātājs iegūtu daudz lielāku peļņu.
Tēmas izvēles aktualitāte
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad Latviju ir pārņēmis bezdarbs, valdība aicina cilvēkus veidot pašiem savu biznesu – reģistrējoties pašnodarbinātā vai juridiskas personas statusā. Kā viens no iedzīvotājiem pieejamākiem juridiskās personas veidiem ar vienkāršu reģistrāciju un dibināšanas izdevumiem Latvijas Republikā ir Individuālais komersants (turpmāk tekstā - “IK”).
Darba teorētiskā un praktiskā nozīme
Studiju darbā autors izvēlējās apskatīt atšķirības starp fiziskas personas saimniecisko darbību un juridiskas personas komercdarbību. Tādējādi katrs, kas vēlas uzsākt pats savu saimniecisko darbību, varēs padomāt un izvēlēties, kurš no variantiem tam ir piemērotāks, izdevīgāks un vieglāks.
Savā darbā autors ir izvirzījis darba mērķi:
Noskaidrot Individuālā komersanta izveidošanas nosacījumus un novērtēt tā pārvaldes formas priekšrocības un trūkumus.
Lai sasniegtu darba mērķi, autors ir izvirzījis sekojošus uzdevumus:
1. Iepazīties un analizēt teorētiskās atziņas un normatīvo bāzi, kas saistīta ar individuālā komersanta izveidošanu un pārvaldi;
2. Raksturot Individuālā komersanta jēdzienu;
3. Izpētīt Individuālā komersanta nodibināšanas procesu;
4. Analizēt Individuālā komersanta atbildību;
5. Izpētīt Individuālā komersanta priekšrocības un trūkumus;
6. Izteikt secinājumus un priekšlikumus.
Autors savā darbā vēlas pievērst uzmanību Individuālā komersanta trūkumiem un priekšrocībām attiecībā pret citiem uzņēmējdarbības veidiem, kā arī vēlas noskaidrot individuāla uzņēmuma pārveidošanas iespējas par cita veida uzņēmumu.
…
