Individuāla komersanta un kapitālsabiedrības tiesiskais regulējums

Ja fiziskās personās izvēlētais darbības veids atbilst tā saucamā mazā biznesa kategorijai, kuram nav nepieciešamas lielas investīcijas un ja šī darbības veida veikšanai nav nepieciešama licence, tad fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu. Individuālais komersants, izmantojot savu firmu (nosaukumu), var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā.
Saskaņā ar Komerclikuma 74.pantu - individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Latvijā par IK var kļūt tikai tā fiziskā persona, kurai ir Latvijas pilsonība vai pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Pretējā gadījumā persona nevar pretendēt uz reģistrāciju komercreģistrā kā IK.
Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai, t.i. pilnvarots komersants var patstāvīgi slēgt citas personas vārdā un labā darījumus ar trešā personām vai arī sagatavot to noslēgšanu. Ka arī gadījumā, kad komersants darbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās. Vai arī komersanta darbība atbilst sekojošiem pazīmēm:
1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;
2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.
Reģistrēties kā individuālais komersants var arī tad, ja darbība neatbilst iepriekš minētajām pazīmēm.…