Latvijā ir 11,5 tūkstoši cilvēku ar autismu. No tiem vairāk nekā pusotrs tūkstotis ir bērni vecumā līdz 14 gadiem. Kas ir autisms, kā tas ietekmē bērna attīstību un kā bērniem var palīdzēt?
Piktogrammas ir veids, kā autiskiem bērniem tiek izskaidrots, ko vēlas pateikt pieaugušais. Autisms latīņu valodā nozīmē – noslēgšanās, norobežošanās. Tieši tāda ir arī autistu uzvedība. Viņiem ir grūtības sazināties un saprasties ar apkārtējiem cilvēkiem. Tas ir novērojams jau zīdaiņa vecumā un agrā bērnībā.
Raisa Andrēziņa, psihiatrijas profesore: "Bērns ierauga vecākus – smaida; mazajiem autistiņiem nav nekādas emocionālas reakcijas. Tad, kad viņi ir izsalkuši, viņi neraud, kad ir saslapinājušies - neraud, kad krīt vai sasitas, viņi nesauc nevienu palīgā. Liekas, ka bērns ir mazliet par klusu, pasīvu un tādu dīvainu."
Autismu izraisa ģenētiskas dabas traucējumi, un ļoti bieži autisms ir iedzimti pārmantots. Tas var izpausties vieglākā vai smagākā veidā, taču ļoti bieži bērniem ir arī traucēta maņu orgānu uztvere un ir runas defekti vai bērns nerunā vispār.
Arī slimnīcas spēļu istaba ir vieta, kur psihologs, psihoterapeits, logopēds un citi speciālisti darbojas ar bērniem. Smagākos gadījumos tiek lietoti arī medikamenti. Dati par to, cik Latvijā ir autistu, tomēr ir aptuveni, jo ne visi ārsti to spēj atpazīt. Tādēļ eksperti aicina ģimenes ārstus un vecākus būt vērīgākiem, lai ātrāk pamanītu traucējumus bērna uzvedībā un attīstībā.
Raisa Andrēziņa, psihiatrijas profesore: "Autisms nav grūta diagnoze, tikai jāievēro dažas ļoti vienkāršas lietas. Jūs sēžat savā kabinetā, ienāk vecāki ar bērnu, bet viņš jūs it kā neredz; sakāt - labdien, es esmu daktere, kā tevi sauc -, bet bērns jums nekad neskatās acīs." …
