Individuālās tiesiskās apziņas jēdziens un būtība.
Lai piekļūtu individuālās apziņas jēdzienam, jāizskata tāda kategorija kā apziņa, šai gadījumā viena no apziņas formām – tiesiskā apziņa. Bet, lai varētu saprast, ko nozīmē tiesiskā apziņa ir jāskaidro tās jēdziens. Tiesības – sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska kārtība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu, par tiesību būtību ir izteikti dažādi uzskati, pastāv daudzveidīgas tiesību doktrīnas, bet vienoti zinātnisku viedokļu šajā jautājumā nav. Taču profesors Jakubaņecs tiesības izskaidro kā visiem obligātu sociālo normu sistēmu, ko aizsarga valsts. Šīs sistēmas ciešie sakari ar valsti atšķir tiesības no citām sociālās regulēšanas sistēmām.
Apziņa – cilvēka psihes struktūra, kas nodrošina aktuālā tēla un zināšanu par apkārtējo pasauli diferenciāciju un kas veidojas kā sociālās mijiedarbības produkts un mehānisms.
Mūsdienu filozofija uzsver, ka apziņa darbojās kā integrējošs tvērums, kas uzreiz veido attēlu, cilvēka saikni ar pasauli un pašam ar sevi. Jutekliskā pieredze jau ir jēgpilna, cilvēciska un saistīta ar apjēgumu. Šajā ziņā mūsdienu filozofija tuvojas integrālajam apziņas modelim, kas jau gadu tūkstošiem tiek kopts Austrumu reliģiski filozofiskajās mācībās. Meklējot apziņas darbības dziļākos pamatus, budisti atzīst: “Apziņas pamatplānam (neapziņai) piemīt vairāki līmeņi vai lauku, kuros var organizēt pieredzi. Visglobālakais līmenis budismā saucas “fundamentālais pamats” un to raksturo pilnīgas vienības sajūta starp “es” un pasauli, atvērtība, atklātība pretī visam, kas notiek, atteikšanās no mēģinājuma iespīlēt lietas distruktīvā prātā jēdzieniskajās konstrukcijās. ” Tibetiešu budisti šo laiku apraksta šādi: “Mūsu visfundamentālākais prāta stāvoklis pastāv tanī apstāklī, ka eksistē būtiska atvērtība, būtiska brīvība, ietilpīga kvalitāte; un šī atvērtība ir ar mums vienmēr. Piemēram, tiklīdz mēs savā ikdienas dzīvē redzam kādu objektu, notiek pēkšņa percepcija bez jebkādas loģikas vai konceptualizācijas; mes vienkārši uztveram kādu lietu atvērtajā līmenī. Bet tūliņ pēc tam mēs nonākam panikā un sākam steidzīgi kaut ko pielikt šai lietai, vai nu mēģinot tai atrast vardu, vai mēģinot to klasificēt, atrast atvilknīti, kurā to novietot un kategorizēt.”
…
