Individuālisma un kolektīvisma kultūru noteiktās rakstura iezīmes

Kultūra - sabiedrībā vai šaurākā cilvēku lokā funkcionējoši izturēšanās stereotipu avoti, kas patstāvīgi attīstās un bez iedzimtības starpniecības pāriet no paaudzes uz paaudzi {1}. Tāda ir šī jēdziena izpratne socioloģijas skatījumā.
Tā iemesla dēļ cilvēku starpā var rasties konflikti, jo, kas kādā kultūrā ir atzīts par labu, citās var tikt uztverts kā ļoti slikts. Tomēr, kā risinājums šeit darbojas tā saucamā cilvēku daba. Katra cilvēka individuālā kultūra.
Visai cilvēcei ir kādas kopīgas vērtības - mātes rūpējas par saviem bērniem, vīrieši lepojas ar saviem sasniegumiem utt. {2}, kaut gan jāatzīmē, ka pastāv arī viedokļi, ka tāda kopējā cilvēku daba nepastāv.
Tomēr, ja cilvēki būtu pilnīgi atkarīgi savā rīcībā, uzskatos, tad cilvēki, nākuši no ļoti dažādām kultūrām, nebūtu spējīgi atrast nekādu kopēju valodu. Bet ir redzams, ka tas tā nav. No tā var secināt, ka cilvēku izturēšanās, uzvedība, rīcība ir ļoti atkarīga no kultūras, kādu attiecīgi indivīds ir apguvis. Kultūras apguve tiek saukta par internalizēšanu, tas ir, kad cilvēks kultūru uzņem sevī, pieņem par iekšējo normu, līdz ar ko tā kļūst par viņa iekšējo kultūru.…