Indulis Zariņš ir viens no izcilākajiem padomju māksliniekiem. Par to liecina viņa mākslas reprezentēšanas un tās vērtējumi visās plašākajās Padomju Savienības tēlotājas mākslas skatēs, kā arī daudzie apbalvojumi un goda nosaukumi, kuru vainagojums ir mūsu valsts nozīmīgā atzinība- Ļeņina prēmija. Bet, ja saprotam, ka meistars ir viens no ievērojamākajiem mūsu zemes māksliniekiem, tad arī jāapzinās, ka viņš pieskaitāms pie mūsu laika redzamākajiem pasaules gleznotājiem, jo visas mūsdienu mākslas kopaina nav iedomājama bez tās ietekmīgās daļas, kuru pārstāv Padomju Savienība.Varbūt tieši tāpēc ir tik interesanti un nepieciešami iedziļināties Induļa Zariņa glezniecībā, viņa izpratnē par glezniecību, pārliecībā par mākslas sūtību, nojausmā par būtisko tajā. Mākslinieks savā pieredzē gūtās atziņas konkretizējis paliekošos mākslas darbos un teorētiskos atzinumos. Šos savā mākslinieka un pedagoga darbībā rastos secinājumus viņš aizvien pilnveido. Un, kaut arī Indulis Zariņš ir pārliecināts, ka par būtisko glezniecībā pastāv daudz dažādu viedokļu, viņš tomēr mēģina atrast to vienīgo, kurš visvairāk atbilstu paša talantam un darbības spējām.Indulis Zariņš vienmēr ir vēlējies glezniecību izprast dažādos aspektos, bet tikai saistībā ar laikmetu, cenies darbos atklāt laikmeta attieksmi. Lai to spētu, ir nemitīgi jāpapildina zināšanas, kuras rada domas brīvību un priekšstatu maiņu, jo ikviena radoša cilvēka priekšstati par nozīmīgāko savā profesijā vienmēr attīstās. Mākslas galvenais uzdevums ir ideju apliecināšana ar mākslas tēlu starpniecību.Katram īstam māksliniekam ir iekšēja nepieciešamība apzināties: lai veiksmīgi atklātu mākslas darba saturu, visā pilnībā jāpārvalda tā forma. …
