Inflācija, tās dinamika Latvijā

Inflācija ir viens no makroekonomiskās nestabilitātes aspektiem. Inflācija ir naudas vērtības ilgstoša krišanās. Tā ir gan ražošanas jeb piedāvājuma sfēras, gan naudas apgrozības problēma. Inflācija tulkojumā nozīmē "uzbriešana". Parasti "uzbriest" naudas masa ( M ) un nacionālās naudas vienības pirktspēja krītas - par to var iegādāties arvien mazāk un mazāk preču un pakalpojumu ( Q ).
Irvinga Fišera formula:
M*V=Q*P
M - Naudas masa apgrozībā,
V - Vienveidīgo naudas zīmju vidējais aprišu skaits gadā,
Q - Piedāvāto preču kopējais daudzums,
P- Piedāvāto preču cena.
Tā ir makroekonomiskā līdzsvara formula. Ja "uzbriest" naudas masa, tad izzūd līdzsvars starp naudas pieprasījumu un piedāvājumu, tiek grauts arī līdzsvars starp kopējo pieprasījumu un kopējo piedāvājumu. Tautsaimniecība tiecas uz jaunu līdzsvaru. Tas tiek panākts ilglaicīga periodā, galvenokārt pieaugot vidējai cenai (cenu līmenim) sabiedrības mērogā.
Ar inflāciju saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgā laikā. Pieaugot naudas masai (M), līdzsvars tās apgrozībā tiek izjaukts; naudas pieprasījums pārsniedz tās piedāvājumu. Jauns līdzsvars naudas apgrozībā tiek panākts, pieaugot preču cenām sabiedrības mērogā.
Kā inflācijas mēru dažkārt izmanto arī ražotāju cenu indeksus pa dažādām preču grupām. Šeit inflācijas parādības izpaužas ātrāk un pakāpeniski attiecas uz gala precēm. Tādejādi ir iespējams paredzēt inflācijas īpatnības nākotnē.
Inflācijas īpatnība ir tāda, ka tā skar visus sabiedrības slāņus, jo veic ienākumu pārdalīšanu.

…