Šodienas pasaule ātri attīstās. Viss jaunais šodien rīt jau var galīgi novecot. Viss šajā pasaulē sākas ar ideju, tālāk attīstās projektā un tikai pēc tam tiek īstenots dzīvē. Bet daudzas lietas paliek ideju vai projektu līmenī, ilgu laiku appūt plauktā, bet pēc kāda laika tos noņem atpakaļ, nopurina un īsteno. Jauna lieta ir nepazīstama, tā var būt pat kaitīga, pie tās ir bail pienākt tuvāk. Bet... Šodien (kā arī vienmēr) eksistē tāds dzinējs kā nauda. Reklāma, izstādes, pētījumi – viss tiepjas naudā.
Savā darbā es gribu izskatīt, no kurienes var to dabūt ieguldījumam kaut kā jaunā un kādā veidā var šo ieguldījumu īstenot. Es izskatīju inovāciju finansēšanu pasaules praksē, jo katra valsts izvēlas sev kaut ko citādu par primāro. Piemēram, Japānā lielāku finansēšanas daļu ņem uz privātās firmas, bet ASV –gan privātas firmas, gan valsts.
Viens no finansēšanas veidiem ir projektu finansēšana. Taču precīzi definēt to ir samērā grūti, jo katrā valstī zem tā saprot diezgan atšķirīgus jēdzienus.
1.Inovācijas finansēšanas avoti un formas
Inovācijas darbību ietekmē galvenokārt to organizācijas formas un finansiālā atbalsta paņēmieni. Kamēr jauni zinātniskie izstrādājumi un tehnoloģijas kļūst par vienu no galvenām valsts nacionālā spēka sastāvdaļām, attīstītās valstis meklē dažādas iespējas inovāciju atbalstam un attīstībai. Pie tam arvien plašāk kļūst inovāciju finansējumu metodes inovāciju finansējuma netiešo atbalstu metožu daudzveidība.
Attīstītās valstis meklē finansu inovāciju darbībai gan no valsts, gan no privātiem avotiem: vairākām Rietumeiropas valstīm un ASV piemīt vienlīdzīgs finansu resursu sadalījums ZPEKD starp valsts un privātiem kapitāliem.…
