Secinājumi
Domāju, ka cilvēkam, īpaši jaunam cilvēkam ir būtiski noskaidrot savu intelekta līmeni. To var palīdzēt noteikt IQ tests. Tomēr būtiskāk man šķiet noteikt savas spējas pēc Hovarda Gārdnera testa. Jaunietim, izanalizējot, kurai no astoņu spēju grupām viņš pieder, kurš intelekta veids viņam ir labāk attīstīts nekā vienaudžiem, kas saista uzmanību visvairāk, būtu vieglāk izvēlēties profesiju.
Varbūt spēju izkopšana kādā jomā var būt saistīta ne tikai ar profesiju, bet arī ar vaļasprieku.
Svarīgi ir saskatīt savas dotības kādā no darbības sfērām, lai padziļināti to attīstītu. To var palīdzēt izdarīt arī vecāki un citi vienaudži, jo no malas nereti labāk saskatāms cilvēka talants. Bieži jaunieši kautrējas par īpašu interesi kādā specifiskā jomā. Tomēr nevajadzētu kaunēties arī tad, ja draugiem un paziņām ir citas intereses. Panākumus var gūt visdažādākajās nozarēs. Vienam tā var būt mikrobioloģija otram kora diriģēšana un trešajam filozofija.
Lai noteiktu, kuram intelekta veidam cilvēks pieder, var izmantot arī Džona Kerola intelekta klasifikācijas metodi.
Ja cilvēks, kuram piemīt loģiski matemātiskais intelekts, savu profesiju gribētu saistīt ar filozofiju vai literatūru, iespējams viņš tajā īstus panākumus negūtu un varbūt pat šī profesija viņu patiesi nesaistītu. Var teikt arī otrādi- ar lingvistisko intelektu apveltītam cilvēkam tīrās mocības būtu augstākā matemātika. Uzskatu, ka būtu vietā piebilst, ka vecāki, cenšoties bērnam dot vislabāko izglītību, dažkārt kļūdās ,piemēram, mākslas skolā liekot mācīties bērnam, kuram varbūt ir cita veida intelekts un kuram māksla nemaz neinteresē. Tad neapmierināti ir gan vecāki, gan skolotāji, jo domā, ka bērns ir vienkārši slinks. Tomēr būtu jāpadomā, ka bērnam nemaz nav viegli pievērsties jomai, par kuru nav dabiskas intereses. Tāpēc vecākiem būtu uzmanīgāk jāvēro bērns. Ja bērnam pašam ļoti patīk zīmēt, dejot, saista mūzika vai patīk rēķināt matemātikas uzdevumus, tikai tad uzmanīgi virzīt bērnu pa kādu no šiem ceļiem.
…
