-
Intelekts
Intelekts – no latīņu vārda intellectus, kas nozīmē izziņa, sapratne, saprāts.
Cilvēka intelekts vai spēja abstrakti domāt ir viena no svarīgākajiem cilvēka būtības (esības) spējām. Cilvēks ir mikrokosms , kas saīsinātā un apkopotā veidā ietver sevī bezgalīgu materiālās pasaules daudzpusību.
Cilvēka būtību kā mikrokosma nosaka cilvēka pastāvēšanas jēga, viņa darba un intelektuālās jaunrades jēga. Cilvēka pastāvēšanas jēga neatrodas ārpus paša cilvēka, bet gan viņa paša jaunrades pastāvēšanā un šīs jēgas pastāvīgā radīšanā.
Cilvēka patības attīstība notiek dabiskās vides pārkārtošanās procesā, tādā veidā radot „otro dabu” (K. Marks).
Cilvēka varenums un vērtība slēpjas viņa intelekta un darbības spējās.
Mūsdienu zinātne, ieskaitot filozofiju, jau daudz ko zina par cilvēka intelekta būtību
Kopējā intelekta daba ietver sevī spēju pasaules atspoguļošanu jēdzienos, domāšanas likumus, intelekta saistību ar runu utt. un šie aspekti ir apskatīti visai pamatīgi.
Individuālo atšķirību problēma cilvēka intelektuālajā attīstībā pastāv visai nopietna gan psiholoģijas un izglītības zinātnes jomā. Ārzemju pētījumu analīze ļauj izdalīt dažas pamatnostādnes.
Viens uzskats ir, ka intelektuālās attīstības atšķirības ir skatāmas kopējā intelekta modeļa attīstības rāmjos. Kā likums šīs atšķirības tiek interpretētas ar šāda jēdziena kā ”kopējās garīgās spējas”. Citiem vārdiem runājot zem šī jēdziena slēpjas tās intelekta spējas, kas apzīmējas kā intelekta attīstības kvantitatīvie rādītāji. Šie rādītāji un to grupas nosacījumi tiek determinēti pateicoties intelekta analīzes statistiskajiem modeļiem, bet prāta spēju attīstības līmenis tradicionāli tiek pētīts ar intelekta testu palīdzību. Protams, ka pašu testu struktūra un to interpretācija tiek pamatota ar vienu vai citu teorētisko bāzi, kas runā par intelekta attīstību. Pirmo soli šajā virzienā ir Binē testi, ka ir kļuvuši populāri un uz tā bāzes ir izveidojušās vairākas modifikācijas. Spirmena teorija, kas uzskata, ka galvenais intelekta rādītājs ir kopējā „g” faktora esamība, kas nozīmē, ka intelekta attīstības atšķirības tiek skatītas kā, kā šī faktora daudzuma, kas savukārt tiek mērīts ar IQ.…
Intelekts – no latīņu vārda intellectus, kas nozīmē izziņa, sapratne, saprāts. Cilvēka intelekts vai spēja abstrakti domāt ir viena no svarīgākajiem cilvēka būtības (esības) spējām. Cilvēks ir mikrokosms , kas saīsinātā un apkopotā veidā ietver sevī bezgalīgu materiālās pasaules daudzpusību. Cilvēka būtību kā mikrokosma nosaka cilvēka pastāvēšanas jēga, viņa darba un intelektuālās jaunrades jēga. Cilvēka pastāvēšanas jēga neatrodas ārpus paša cilvēka, bet gan viņa paša jaunrades pastāvēšanā un šīs jēgas pastāvīgā radīšanā. Cilvēka patības attīstība notiek dabiskās vides pārkārtošanās procesā, tādā veidā radot „otro dabu” (K. Marks). Cilvēka varenums un vērtība slēpjas viņa intelekta un darbības spējās. Mūsdienu zinātne, ieskaitot filozofiju, jau daudz ko zina par cilvēka intelekta būtību Kopējā intelekta daba ietver sevī spēju pasaules atspoguļošanu jēdzienos, domāšanas likumus, intelekta saistību ar runu utt. un šie aspekti ir apskatīti visai pamatīgi. Individuālo atšķirību problēma cilvēka intelektuālajā attīstībā pastāv visai nopietna gan psiholoģijas un izglītības zinātnes jomā. Ārzemju pētījumu analīze ļauj izdalīt dažas pamatnostādnes....
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Pirmsskolas vecuma bērnu iztēle un fantāzija
Реферат для средней школы13
-
Jaunā paaudze: indigo bērni
Реферат для средней школы7
-
Personāla atlase un novērtēšana
Реферат для средней школы7
-
Intelekts
Реферат для средней школы4
-
Atmiņa un intelekts
Реферат для средней школы9