Autoram pieder tiesības uz darbu, tiklīdz darbs radīts jebkādā materializētā formā, neatkarīgi no tā, vai darbs ir izziņots, veicot darbību, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams publikai pirmatskaņojuma, pirmizrādes, pirmsdemonstrējuma, pirmpublicējuma vai citā veidā, vai nav izziņots. Autora tiesības ir viņa tiesības izlietot savus ražojumus materiālo un personisko interešu nozīmē. Autora tiesības jāatšķir no lietu tiesībām, autora tiesības ir tiesības uz radošo spēju izmantošanu vai radīšanu, lietu tiesības ir tiesības uz lietu, kas radīta no dabas vai ar cilvēku fizisku darbu.
Autora personiskās tiesības ir aizsargātas kā neatsavināmas tiesības un tās ir šādas: 1) uz autorību; 2) uz izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots; 3) uz darba atsaukšanu; 4) uz vārdu; 5) darba neaizskaramību; 6) uz pretdarbību. Atšķirībā no mantiskajām tiesībām personiskās tiesības autora dzīves laikā nevar pāriet kādam citam.
Autors kā tiesību subjekts ir nesaraujami saistīts ar autorību, kas piešķir autoram tiesības prasīt atzīšanu un līdzekļu nodrošinājumu viņa darba aizsardzībai. Bernes konvencija aizsargā autorību un garantē autora tiesības iebilst pret atsevišķiem viņa darba pārveidojumiem, izkropļošanu un citām darbībām, kas var kaitēt autora godam vai reputācijai. Autorības atzīšana ir pamats aizsardzības pieprasīšanai un lietas ierosināšanai tiesā sakarā ar autortiesību pārkāpumiem. Tiesības prasīt autorības atzīšanu ir spēkā autora dzīves laikā un pēc autora nāves vismaz tam laikam, kad izbeidzas mantiskās tiesības. Šīs tiesības var izmantot personas un institūcijas, kuras uz to pilnvarotas ar tās valsts likumdošanas aktiem, kurā aizsardzība tiek pieprasīta. Tajā pašā laikā Bernes konvencija paredz tās dalībvalstu tiesības ierobežot atsevišķu autora personisko tiesību spēkā esamību pēc autora nāves. …
