Ievads
Visiem ir labi zināms, cik ikdienišķs un nepieciešams internets kļuvis pēdējos gados. Moderna cilvēka dzīve nav iedomājama bez informācijas un sakariem. Mūsdienās internets kalpo gan kā visoperatīvākais informācijas avots, gan kā sakaru līdzeklis, gan arī kā vieta, kur var labi izklaidēties. Tādēļ arī aktīvo interneta lietotāju skaits Latvijā pieaug ik nedēļas.
Kursa darbā ir nolemts izpētīt tos interneta pieslēguma veidus mājas datoram, kuri ir pieejami un šobrīd populāri augstskolu studentu vidū, kā arī populārākos interneta pakalpojuma sniedzējus.
Lai pieslēgtos internetam, jāizvēlas interneta pieslēguma veids un pakalpojuma sniedzējs. Izvēle starp interneta pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien plašāka, arī situācija pakalpojuma sniedzēju tirgū mainās gandrīz vai katru nedēļu. Pirms interneta pakalpojuma sniedzēja izvēles, jāizvēlas sev piemērotākais interneta pieslēguma veids. Izvēloties interneta pieslēgumu, nepieciešams definēt vajadzības, kuras vēlamies apmierināt. Piemēram, izmantot internetu e-pasta saņemšanai un sūtīšanai, informācijas meklēšanai, izklaidei, mācībām, liela apjoma informācijas (mūzikas, filmu, programmatūras, datorspēļu) saņemšanai un pārsūtīšanai utt. Ņemot vērā katru no šim vajadzībām, iespējams izvēlēties sev atbilstošāko pieslēguma veidu.
Interneta lietošanas izmaksas ir ļoti dažādas, tās galvenokārt nosaka interneta pieslēguma veids un datu pārraides ātrums. Laikam ejot, pieslēgumu piedāvājums kļūst arvien daudzveidīgāks un lētāks. Iezvanpieeja ir labākais variants, ja internetu lieto neregulāri. To parasti izmanto, lai lasītu savus e-pasta sūtījumus, kā arī neliela apjoma cita veida informāciju. Savukārt pastāvīgais interneta pieslēgums ir ērts un vidēji aktīvai interneta izmantošanai izdevīgs, jo datu pārraides ātrums ir lielāks nekā iezvanpieejai.
1. Īslaicīgie pieslēguma veidi
Izmantojot īslaicīgo interneta pieslēguma veidu, sākot darbu internetā jānodibina sakari ar interneta pakalpojuma sniedzēju, beidzot darbu – jāatslēdzas. Viens no visbiežāk izmantotajiem īslaicīgajiem pieslēguma veidiem ir caur modemu un telefona tīklu [7].
1.1. Iezvanpieeja
Iezvanpieeja (angļu val. – Dial-up) ir viens no senākajiem interneta risinājumiem. Tas ir ērtākais un vienkāršākais pieslēgšanās veids internetam, izmantojot tālruņa līniju un modemu. Datu pārraide tiek realizēta izmantojot gan ciparu, gan analogās telefona līnijas. Pieslēgšanās internetam notiek pēc interneta pakalpojumu sniedzēja konkrētā tālruņa numura uzgriešanas, tāpēc šo sakaru veidu sauc par iezvanīšanos.
Iezvanpieeju izmanto, ja internetam uz neilgu laiku ir jāpievieno viens dators vai neliels datoru tīkls. Datoru ar tālruņa līniju savieno ar modemu – speciālu ierīci, kas ļauj datoram pārraidīt datus pa parastajām telefona līnijām. Var izmantot iekšējo modema mikroshēmu, kas iemontēta platē, kura instalēta datorā, vai arī ārējo modemu, kas izveidots kā atsevišķa ierīce, kuru datoram pievieno ar kabeli. Lietotāji parasti izmanto ārējos modemus, jo tiem ir speciāli gaismas indikatori, kas ļauj iegūt informāciju par šo modemu darbību, un tos var ērti pievienot citam datoram. Pieslēdzot modemu, jārēķinās ar to, ka, strādājot internetā, tālruņa līnija ir aizņemta un neviens jums nevarēs piezvanīt.
Iezvanpieejas mīnuss ir samērā lēnā darbība, jo netiek nodrošināta maksimālais datu pārraides ātrums, ko nosaka tālruņa līnijas un centrāles datu caurlaides spēja. Arī sakaru kvalitāte ne vienmēr ir laba. Bez tam vēl ir jāmaksā par tālruņa līnijas izmantošanu (tarifs tāds pats kā tālruņa sarunām). Datu drošība praktiski nepastāv, tāpēc iezvanpieeja ir pakalpojums, kas vairāk piemērots lietotājiem, kuri interneta resursus izmanto neregulāri. Maksa par iezvanpieejas izmantošanu ir atkarīga no internetā pavadītā laika [3; 7].
…
