Darba izstrādes gaitā nepieciešams analizēt interneta servisa un starptīklu risinājumus. Lai saprastu interneta servisa risinājumu vietu tīklu uzbūves arhitektūrā, nepieciešams analizēt Starptīklu modeļa standartus, kā arī lokālo un plaša mēroga tīklu arhitektūras pamatprincipus un risinājumus.
Darba gaitā jāanalizē konkrēti kompānijas Microlink Data piedāvātie interneta servisa risinājumi, kā arī jāizstrādā palīgs lietotājam optimāla starptīklu risinājuma izvēlē.
Pirmie tīkli bija laikdalības tīkli, kas izmantoja lieljaudas datorus, tā saucamos mainfreimus (eng. Mainframe) un tiem pieslēgtus termināļus. Laikdalība ir mainfreima procesora laika dalīšana starp tam pieslēgtajiem termināļiem. Šādas vides implementēšanai tika izmantotas divas IBM izstrādātas arhitektūras
• System Network Architecture (SNA);
• Digital’s network architecture.
Lokālie tīkli attīstījās līdz ar personālo datoru attīstību. Lokālie tīkli, pazīstami ar nosaukumu LAN (eng. Local Area Network) lāva vairākiem lietotājiem salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā platībā apmainīties ar failiem, ziņojumiem, kā arī piekļūt pie koplietojuma resursiem, tādiem kā, piemēram, failu serveri.
Teritoriālie tīkli, pazīstami kā WAN (eng. Wide Area Network) savieno lokālos tīklus izmantojot telefona līnijas, radiosakarus, vai jebkura cita veida mēdijus, tādējādi savienojot ģeogrāfiski nodalītus lietotājus.
Mūsdienās ātrdarbīgi lokālie tīkli un komutējamie tīkli (switched networks) tiek plaši pielietoti, galvenokārt tādēļ, ka tie strādā ļoti lielos ātrumos un atbalsta aplikācijas, kas prasa liela ātruma joslas caurlaidību, tādas kā, piemēram, balss un videokonferences.
Internets parādījās, kā risinājums trijām atslēgproblēmām:
• izolēti lokālie tīkli;
• resursu dubultošanās
• tīkla pārvaldības trūkums
Izolēti lokālie tīkli nepieļāva elektronisku komunikāciju starp attālinātiem ofisiem un departamentiem. Resursu dubultošanās nozīmēja to, ka vienu un to pašu aparatūru un programmatūru, kā arī cilvēkresursus bija nepieciešams izdalīt katram atsevišķam ofisam vai departamentam. Tas viss kopā nozīmēja, ka nepastāv centralizētas tīkla pārvaldības un problēmu risināšanas metodes.
Veidot labi funkcionējošu internetu nav viegls uzdevums. Jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem dažādās jomās. It īpaši savienojumu, drošuma, tīkla pārvaldes un elastības sfērās. Katra no šīm sfērām ir atslēga, lai izveidotu lietderīgu un efektīvu interneta tīklu.
Viens no izaicinājumiem ir savienot dažādas sistēmas, kas izmanto atšķirīgas tehnoloģijas. Piemēram, dažādas savienojumu puses var izmantot dažādus mēdijus vai arī darboties dažādos un mainīgos ātrumos.
Cits nozīmīgs apsvērums ir servisa drošums. Gan individuālie lietotāji, gan atsevišķas organizācijas ir atkarīgas no drošas un stabilas iespējas piekļūt tīkla resursiem, tādēļ tīkla pārvaldībai ir jābūt tendētai uz droša servisa izveidi jebkuras tādas vides veidošanā.
Tīkla pārvaldībai ir jāgarantē centralizēts atbalsts un risinājumi problēmsituāciju gadījumos. Konfigurācijai, drošībai, veiktspējai kā arī citiem aspektiem jābūt adekvāti adresētiem uz internetu, lai tas darbotos gludi.
Elastības sfēra attiecas uz tīkla attīstību, jaunu tehnoloģiju savietojamību ar esošām, jaunu aplikāciju atbalsts uz pastāvošiem tehniskajiem risinājumiem, kā arī jaunu servisu ieviešanas iespējām.…
