Kāpēc pēc manām domām intervija ir tas, kam ir jāpievērš liela uzmanība konsultēšanas laikā? Es esmu vairākus gadus nostrādājusi personāla atlasē un zinu, ka laba intervija atlases laikā var dot daudz vairāk informācijas nekā psiholoģiskā diagnostika. Psihodiagnostiskās metodes ir standartizētas un neatspoguļo personības individualitātes iezīmes tik lielā mērā, kā laba intervija. Intervijas laikā var arī nonākt pie kādas personības problēmas, kas testa laikā ir ļoti aptuveni nosakāmas.
Psiholoģiskās konsultēšanas laikā klients ir līdzīgā situācijā kā atlases laikā. Pirmās vai vairāku sākotnējo konsultāciju laikā psihologs izmanto trīs veidus, kā ievākt informāciju par klientu:
1) novērošana;
2) intervija;
3) diagnostiskās metodes.
No novērojumiem un intervijām psihologs izvirza hipotēzi, bet pēc psihodiagnostikas izdara secinājumus, balstoties uz noteiktu teoriju, kura skaidro noteikto klienta psiholoģisko stāvokli (realitāti). Uz šo secinājumu pamata psihologs var izveidot tālāko nepieciešamo darba plānu vai sniegt rekomendācijas.
Intervija ir svarīga ne tikai diagnostikas nolūkos, bet arī konsultācijas procesā vispār. Prasme pareizi uzdot jautājumus sarunas laikā ir ļoti būtiska. Ja paskatās uz konsultācijas procesa fāzēm:
1) kontakta veidošana – uzmanība klientam;
2) iedrošināšana, uzmundrināšana;
3) jautājumu uzdošana;
4) parafrāžu un apkopojumu veidošana;
5) jūtu atspoguļošana
Tad var redzēt, ka kontakta veidošanas fāzē, jautājumu uzdošanas fāzē, parafrāžu un apkopojumu veidošanas fāzē ir jābūt šai prasmei intervēt cilvēku jeb prast uzdot jautājumus tā, lai psihologs spētu nodibināt kontaktu un iegūt pēc iespējas vairāk informācijas.
Darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par intervijas būtību un veidiem, intervijas lomu un vietu psiholoģiskajā konsultācijā, kā arī sniegt secinājumus.…
