Jēdzienu investīcijas var saprast dažādi. Piemēram, sadzīves līmenī par investīcijām varam nosaukt arī dārgas automašīnas vai ekskluzīva dzīvokļa iegādi, bet, skatoties no uzņēmuma viedokļa, investēt var nekustamajos īpašumos, ražošanas līdzekļos, zinātniskos pētījumos, dažādos projektos, un citur. Investīcijas ir kāda resursa ieguldīšana kādā projektā vai lietā.
Par investīcijām to vispārīgā nozīmē uzskata personiskās ieinteresētības motivētu kapitāla ieguldīšanu uzņēmumos, fermās, pilsētu vai lauku nekustamajā īpašumā, akcijās, izglītībā, pensiju fondos.[1,122]
Šī investēšana tiek veikta, lai uzņēmums varētu sasniegt noteiktus mērķus, piemēram ražošanas apjoma palielināšana, ražošanas vietas labiekārtošana, u.c. projektos. Investēšana ir kā ieguldījums kādā uzņēmumā vai vērtspapīros, kas dod ienākumus no šī kapitālieguldījuma. Investīcijas nodrošina mehānismu, kas ir nepieciešama uzņēmumu attīstības finansēšanai.
Pastāv trīs investīciju veidi. Materiālās investīcijas ir kapitāla investīcijas materiālos objektos. Finansu investīcijas ir finansu līdzekļu ieguldījumi. Šos līdzekļu ieguldījumus veic īpašnieks. Nemateriālās investīcijas iegulda dažādos pasākumos, kas var veicināt veiksmīgāku uzņēmuma darbību, piemēram, reklāma, tirgus izpēte, darbinieku kvalifikācijas līmeņa celšana.
No investīcijām izšķir arī bruto investīcijas. Tās ir uzņēmuma kopējās investīcijas noteiktā laika periodā (parasti 1 gads).
Savukārt kopējās investīcijas var iedalīt šādi:
Investīcijas pamatlīdzekļu atjaunošanai (reinvestīcijas);
Investīcijas pamatlīdzekļu daudzuma paplašināšanai (neto investīcijas), pie kurām pieder investīcijas jaunos objektos. [2,96]
…
