ASV aizsardzības departaments izveidoja TCP/IP modeli, jo vēlējās tīklu, kas izturētu vissmagākos triecienus. Tas paredzēja spēju nogādāt informāciju galamērķim, neskatoties uz citu punktu stāvokli un pieejamību. TCP/IP modelis to nodrošināja. Tas ir kļuvis par standartu, uz kura bāzes radies un attīstījies Internets.
TCP/IP modelī ir tikai 4 līmeņi: lietojumu (application), transporta (transport), Interneta (Internet), tīkla pieejas (network access). Pašreizējā TCP/IP modeļa versija tika standartizēta 1981. gadā. Tomēr
modelī ietilpstošie protokoli un tehnoloģijas visu laiku attīstās, kā arī rodas jauni. Pašlaik viens no būtiskākajiem procesiem ir pāreja uz IPv6– jauno adresācijas shēmu.
Šinī līmenī darbojas augsta līmeņa protokoli, datu pārveidošana, kodēšana/dekodēšana un dialoga kontrole. Citiem vārdiem, lietojumu līmenī ir visas ar lietotāju programmām (applications) saistītās darbības. Šinī līmenī definētie augsta līmeņa protokoli nosaka dažādu pakalpojumu izmantošanas protokolus. Praktiski katram pakalpojuma veidam ir savs protokols, piemēram:
HTTP (Hypertext Transfer Protocol) – Tīmekļa (WWW) lapu saņemšanai;
FTP (File Transfer Protocol) – failu sūtīšanai un saņemšanai;
SMTP (Simple Mail Transfer Protocol) – e-pasta sūtīšanai;
SNMP (Simple Network Management Protocol) – tīkla ierīču sekošanai un kontrolēšanai;
DNS (Domain Name System) – IP adrešu atrašanai no domēnu vārdiem.
Šis līmenis atbilst 5.-7. OSI līmeņiem.
Transporta līmenis nodrošina loģisku savienojumu starp sūtītāju un saņēmēju. Tas sadala visus sūtāmos datus segmentos, sanumurē tos, pārsūta loģiskajā slēgumā, un otrā galā atjauno sākotnējā formā. Šinī līmenī parādās (1.-3. līmenī tas vēl netika nodrošināts) pārsūtīšanas integritāte, t.i., garantijas, ka dotā informācija tiks piegādāta, neskatoties uz iespējamiem segmentu zudumiem vai
kavējumiem sūtīšanas laikā. Tas tiek nodrošināts ar sekojošām metodēm: secības numuriem (sequence numbers, SN), apstiprinājumiem (acknowledgments, ACK) un slīdošajiem logiem(sliding windows).…
