Īpašuma izbeigšanās regulēta Civillikuma lietu tiesību daļas trešajā apakšnodaļā, kas tā arī saucas „Īpašuma izbeigšanās”. CL 1033. pantā noteikti seši pamati īpašuma tiesību izbeigšanai bez īpašnieka gribas. Darbā autors pievērsīsies viena no īpašuma zaudēšanas veidu – īpašuma atsavināšanas valsts vai sabiedriskām vajadzībām - izpētei un analīzei.
Darba temata izvēle pamatojama ar konkrētā īpašuma tiesību zaudēšanas veida aktualitāti mūsdienās, kad demokrātiskā sabiedrībā īpašuma garantija, kas nostiprināta cilvēktiesību dokumentos, tai skaitā Satversmē, konfliktē ar īpašuma ierobežošanas nepieciešamību sabiedrības interesēs. Praksē sastopami vairāki īpašuma tiesību atsavināšanas gadījumi sabiedrības interesēs un par lielu daļu no tiem tiek plaši diskutēts sabiedrībā. Pastāv dažādi viedokļi. Tas skaidrojams ar to, ka nav iespējams viennozīmīgi noteikt īpašuma atsavināšanas nepieciešamību, kā arī pastāv nevienprātība īpašuma vērtības noteikšanā. Kas dažam var šķist nepieciešams, citam šķiet neattaisnojams. Šī paša iemesla dēļ īpašuma atsavināšanas jautājums nezaudēs savu aktualitāti, kamēr vien pastāv īpašums no vienas puses un sabiedrības intereses, no otras. Īpašuma atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām ir tiesību institūts, kas, lai arī nevar būt pilnībā reglamentēts, ir sīki jāizpēta salīdzinot tā tiesisko regulējumu ar praksi, kā arī pretstatījot īpašnieka intereses sabiedrības interesēm, lai veiksmīgāk īstenotu tiesību sociālās funkcijas šajā jomā. Šāds arī ir galvenais darba uzdevums – vispusīgi izpētīt īpašuma atsavināšanas valsts un pašvaldību vajadzībām institūtu, lai beigās nonāktu pie secinājumiem, atziņām un iespējams arī priekšlikumiem. Lai paveiktu izvirzīto uzdevumu vispirms ir jāizpēta šī institūta tiesiskais regulējums, tāpat jāizpēta arī pastāvošā prakse, kā arī dažādie viedokļi šai jomā un visbeidzot jāsalīdzina tie savā starpā.…
