Secinājumi
1. Civillikuma nodaļā par īpašumu ir iekļauta apakšnodaļa par īpašnieka tiesībām, bet nav norādīta atsevišķa nodaļa par īpašnieka pienākumiem, kaut arī citos speciālajos normatīvajos aktos īpašnieku pienākumi ir minēti, piemēram, Dzīvokļa īpašuma likuma otrajā nodaļā ir atrunātas dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība;
2. Šobrīd īpašuma tiesība pieder pie absolūto tiesību kategorijas. Pirmkārt, pēc sava satura īpašuma tiesības pieņem kā neierobežotas. Jebkuri aprobežojumi ir jāpierāda tai personai, kuras labā tie pastāv. Otrkārt, pēc izlietošanas mērķa tiek pieņemts, ka īpašnieks lieto īpašumu savās interesēs.
3. Īpašumtiesību absolūtais raksturs ir pakļauts aprobežojumiem, kuri tiešā veidā ietekmē īpašnieka rīcību, lai tā neaizskartu citu personu drošību un īpašumtiesības. Kā arī ierobežojums attiecas uz īpašumtiesību apjomu sakarā ar speciālajos normatīvajos aktos minētajiem īpašnieku pienākumiem.
4. Tiesību normas pašas par sevi ietekmē tiesiskās apziņas veidošanas un attīstības procesu, to ir svarīgi atcerēties, izstrādājot jaunas tiesību normas, mainot to redakciju, jo no tā, kā un kas būs tajās iekļauts, ir atkarīgs, kāda tiesiskā apziņa veidosies sabiedrībai un katram atsevišķam indivīdam.
…